Noderīgie nabagi
3. sep 2010. 16:30
Noderīgie nabagi
Neņemiet ļaunā, ja kādam šie vārdi nepatiks, bet nabadzība ir vajadzīga. Tieši tā valstī rada jaunas darba vietas un profesijas ne tikai nabadzīgo atbalstam, bet arī, lai aizsargātu sabiedrību no tiem.
Nabagi padara netīrākos darbus. Par to veikšanu varētu maksāt vairāk, bet šiem cilvēkiem nav izvēles. Atpazināt? Simt latu stipendiju programma Latvijā, mūsu pedagoģijas un citi maģistri Īrijas, Anglijas dārzniecībās, fabrikās, viesnīcās un citviet.
Salīdzinājumā ar turīgajiem nabadzīgie proporcionāli lielāku savu ienākumu daļu maksā nodokļos, tādējādi finansējot valsts funkcijas, no kurām ieguvēji ir arī turīgie.
Nabadzīgie pērk vislētāko – nocenotu pārtiku, lietotus apģērbus, arī nelegālu alkoholu un cigaretes. Un kādam zeļ rūpals. Nabagie, slimie, nelaimīgie raisa līdzjūtību un rosina labdarību. Nevalstiskām organizācijām ir, ko darīt. Palīdzot nabagiem, pārējie jūtas laimīgāki. Arī tāpēc, ka pašiem nav šāds liktenis.
Vai politika ir iespējama bez nabagiem? Taču nē! Ko tad aizstāvētu un pārstāvētu kreisās partijas? Kam solītu un kurš ticētu? Savukārt labēji konservatīvajām partijām ir, ko vainot, jo nabagi deldē sociālo budžetu.
Tas raksturo nabadzības pozitīvās funkcijas.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vilks V. 3. sep 2010. 17:59Alise-izcili!
Pēc Tava ieraksta negribas iztirzāt kapitālisma sistēmas uzbūvi!
Ārija x. 3. sep 2010. 17:27Mjā, kaut kas tur ir... Bet kaut kā nejūtos nabaga, lai gan, pēc cipariem ņemot, atbilstu definīcijai.
Dzēsts profils
3. sep 2010. 16:48Piekrītu,ka mūsu valdībai nav vajadzīgi turīgi cilvēki,labāk jau regulēt tos kuri ies un darīs melno darbu par pāris latiņiem iztikšanai!
Alise .. 3. sep 2010. 16:34Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”
“Izcili, tēt!”
“Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.
“O, jā!”
“Un ko tu uzzināji?”
Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.
Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.
Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”
....Neatceros, kur šo izlasīju....bet, man patika!!