Jau folklorizējušos vārdus neievēro pat tie, kuri pašpārliecināti vēlas, lai vārdi uz  viņiem arī attiektos. Nav jau ko brīnīties, cik cilvēku mūsu sabiedrībā vispār ievēro kādu latvju dainu no folkloras? Kur nu vēl viņiem prasīt, lai ievēro kādus pāris gadus vecus  vārdus.

    Runā un runā, viens pats runā,neievēro ne kāda cita teikto, ne jautājumu. Ja kāda augstskola izsniegtu diplomu runāšanā, tad šim jau varētu . Diploms būtu kabatā. Kur tā runāšana visus novedusi, mēs redzam, jūtam, zinām. Tik pats runātājs ne, viņš tik saka -  viņi neizdarīja to, viņi nedara šito, es gan. Jūs jau sapratāt, ka pieminētais ir ne viens cits, kā daudzu aprunātais Šlesers. Gan jau viņš ar savu runāšanu pierunās, aprunās savus balsotājus. skaļi vārdi ne reizi vien aizmiglo acis, pat aptumšo prātu.