gara nemirstiiba
4. sep 2010. 11:21
vai tas man ko dod ,ja gars ir nemirstiigs, es tak taapat neatceros ieprieksheejaas dziives. un kaads man sakars ka man par to jaasanjem sods ko kaads ieprieksheejaas dziivees sastraadaajis . varbuut taa tikai mees izskaidrojam savu nezinaashanu un meegjinam attaisnot notiekosho sheit un shodien, jo naakotni es jau nejutiishu. murgs kaut kaads. DIEVS, GARS, DVEESELE.bet kur paliekk miesa un manas shodienas izjuutas.neesu stipra visaa shajaa.kaut kam jau jaatic. buus veelreiz jaapaarlasa villmas dules graamatas.
Atslegas vārdi: dziives jeega0
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
savsem k. 5. sep 2010. 00:13Miesa ir dvēseles māja - kad mirst miesa , arī dvēselei jāmirst .. ..šo faktu pierāda tas , ka mēs piedzimstam kā pilnīgas "nulles" - viss jāmācās no jauna , nekā no "iepriekšejās dzīvēs " sakrātās gudrībass ....tātad no "dvēseles nemirstības" nav nekādas jegas ..
Dzēsts profils
4. sep 2010. 18:27ir jānotic sev,savam spēkam.
Dzēsts profils
4. sep 2010. 13:52Narkotiku legalizācija kļūst aktuāla.
Dzēsts profils
4. sep 2010. 12:10"Un dvēselei nebūs sāta." Cilvēks, kas apņēmis valdnieka meitu par sievu, gādā, lai viņai netrūktu ne greznības, ne uzmanības, bet viss velti: viņai viss liekas nenozīmīgs, bezvērtīgs, jo viņa nespēj aizmirst savu augsto izcelsmi. Līdzīgi arī dvēsele - kaut arī cilvēks sagādātu tai visas zemes baudas, tai nav gana, jo viņa ir debess meita... /Talmuds/
Frēzija v. 4. sep 2010. 11:34Ja tu neko neatceries, tātad nav vajadzības, bet tomēr ir sajūtas gan pret cilvākiem, gan pret vietām saskaroties pirmoreiz, šķiet, ka nav nekas svešs..............., bet miesa ir tikai tavs krekls
Dzēsts profils
4. sep 2010. 11:33shii dziiveir kaa speele,kursh iziet sho liimeni,tiek naakamajaa.iespeeja katram ir dota tikai viena.