Mīlestība ir skaista, burvīga. Nolieku to malā. Es to varu, jo esmu veca, stipra. Mīlestība gan ir baigi kāpelīgā un tiek pāri visiem žogiem, ko prāts uzcēlis. Es to žogu esmu uzlikusi ļoti augstu, ilgi, līdz pat vēlēšanām, taimīlestībai būs jārāpjas.
Vēl dažas nedēļas ir svarīgākas lietas par tādu sīkumu kā jūtas.
Tas brīdis nenovēršami tuvojas, kad būs jāizšķiras - klusi piekrist visam tam, ko šajā priekšvēlēšanu laikā sola, visam tam naivi ticēt... Klusībā šodien teikt - ja viņi tiks pie varas, pārdos Latviju? Bet varbūt tikai oficiāli apstiprinās pārdošanas faktu, vai tad būt milzīgos parādos nenozīmē pārdošanos?
"Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam?" Skaista grāmata. Tik tās autors arī iecerējis tikt deputātos. Saeimā, kur tā vai citādi risina materiālās problēmas, garīgās atstājot "uz kaut kad vēlāk".
Neesmu nekāda fane tai partijai, kuras priekšnieks ļoti skaisti pateica, ka politikā no jauniem kumeļiem izaug zirgi, bet no ērzeļiem zirgi neizaug. Tik tie ērzeļi, kas sastrādājuši to, ka esam tur, kur esam, un tie, kas naivi cer, ka atrisinot materiālās lietas šodien, atrisināsies visas tautas garīgums, raujas pie varas, izmantojot daudzus veidus.
Varbūt nojaukt to žogu, ko jau esmu uzcēlusi? Jūtas ir tik skaistas. Nē, lai žogs paliek. Tās dažas nedēļas tas būs. Prāts šodien ir svarīgāks, jūtām laika pietiks.