NĀC MANOS SAPŅOS…
10. sep 2010. 12:53
Nāc manos sapņos tu, lai pastāstīt tev varu,
Par visu to ,kas manā sirdī mīt,
Pat nezinu vai pareizi es daru,
Man ļoti gribas tev to visu pastāstīt.
Es vēlos pateikt to kas sāpina un priecē,
Kā arī to, kā šobrīd jūtos es,
Jo vārdi neizteiktie mani smacē,
Un straume nevaldāma prom no tevis nes.
Tu neaizej, vēl paliec šeit līdz rītam,
Lai kopā izsapņojam savu sapni mēs,
Nav jāpaliek tam biezā miglā tītam,
Vai pārvērsties tas patiesībā spēs?
Kad ausīs rīts, tas nesīs jaunu dienu,
Un sirdi iestāsies tāds miers tik maigs un liegs,
Visbeidzot būsim sapratuši vienu,
No dzīves jāņem viss, ko tā mums sniegs.
/Dzidra Čumakeviča/
Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
10. sep 2010. 16:04Viens sapnis par tevi.
Maigs,
viegls,
trausls...
Bail pieskarties...
tāds tikai viens.
Tas jānoliek drošākā vietā.
Viens sapnis par saulainu dārzu.
Tas tik tīkams -
jo mēs tajā esam.
mēs plūcam ābeles ziedus,
un ābeles pār mums
liec savas smagās rokas.
Es tev sniedzu sarkanu ābolu
kod, mana mīļā.
Divi sapņi par debesu pili,
kurā atpūsties
no visa, kas samilzt ap mums.
/spuris/
Dzēsts profils
10. sep 2010. 14:09Tu manos sapņos allaž rādījies,
Vai ausa rīts ar pirmo zelta vēju,
Vai pelēks miers bij laukos nolaidies.
Un maz to dienu, kad es laimīgs smēju,
No īsa prieka dziļi aizrāvies;
Bez Tevis vien es rimties nevarēju
Un Tevi saucu naktī atmodies.
Dzēsts profils
10. sep 2010. 13:36 Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.