Atnāciet pie manis baltā dienā,
varbūt negribēsiet projām iet.
Kurš to uzzinās, ar kādiem baltiem ziediem
manas dzīves dienas rit...
Atnāciet pie manis baltā dienā- nezināmie, aicinātie, mīļie-
tikai pieticīgiem jābūt jums, jo mans cienasts – sarunas un prieks...
un no pusizdzertā vīna kausa palikušas atmiņas-
sapņi tā kā trausli ledus ziedi,
pārāk sasildīti – kūst...
Pasēdiet, vēl neaizejiet projām...
un ja ejiet, tad-
uz atgriešanos!...
/Anita Zvaigzne/
Atslegas vārdi: dzeja dzīve0
Paldies par Anitiņas dzeju!!!
Es nesolu zelta naudu
Bet rudens zeltlapu sārtu
Un mīļus labus vārdus
Ko ziemas vakaros krātu.
Ja atnāksi reiz pie manis
Uz brīdi apstājies klusu
Varbūt caur labajiem vārdiem
Tu zeltu sadzirdēsi.
Ak tomēr par zelta naudu
Nav mūžā iegūstams viss
Nāc lēnām pār manu slieksni
Un klusumā apstājies.
Tu sadzirdēsi dziesmu
Par ceļu sirdi un māju
Un zeltā atmirdzēs vārti
Caur kuriem tu neaizgāji.
Anita Zvaigzne ...
Gaišs un sirsnīgs cilvēciņš, kurš prot samīļot un pateikt mīļus vārdus!!!!
Super man patīk!
Nelasot to..neko neizsakošo pantu:
Pieņemt pieticību??
Pieņem pati sevī to, ko dēvē tādā vārdā, un- pieņems tie, kas Tev svarīgi.
Es zinu, ka sapņi piepildās......bet, kuri nepiepildās, tie ir visskaistākie sapņi.
Dž. F.