Šī mūsu tikšanās
22. sep 2010. 21:30
Šī mūsu tikšanās – iepriekš nosacīta likumsakarība. Tā jau ir notikusi Smalkajā pasaulē. Mēs visi jau esam tur – Izplatījumā, Mūžībā. Viss, kas notiek ir savstarpēji saistīts. Mēs visi ejam no mirkļa uz mirkli. Mēs nevaram to kontrolēt, analizēt. Mēs tikai varam tajā būt, to izjust un redzēt, vienkārši – ļaut tam notikt. Patiesība ik brīdi mainās, katrs acumirklis ir jauns un nebijis. Caur mums plūst dievišķā enerģija, viss labais jau notiek. Katrs saņem tik, cik spēj saņemt.
Kāpēc man neveicas? Kāpēc esmu nelaimīgs? Kāpēc neprotu priecāties un mīlēt? Kāpēc mani nomoka depresija? Atbilde uz to visu ir viena: tāpēc, ka neesi ļāvis caur sevi plūst dievišķajai enerģijai, tāpēc, ka tu nedzīvo, bet visu laiku tiecies vai nu uz pagātni, kuras vairs nav, vai uz nākotni, kuras vēl nav. Patiesā dzīve ir šeit un tagad, šeit un šajā brīdī. Kamēr tu analizē pagātni vai ļaujies tukšiem sapņojumiem par nākotni. Tu palaid garām savu īsto un vienīgo dzīvi – tagadni. Dzīvo šeit un tagad, dzīvo tūlīt, neatliekot uz rītu.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
iim e. 24. sep 2010. 12:37
Dzēsts profils
24. sep 2010. 09:42Patiesība nemainās - tā ir nemainīga vakar, šodien un rītdien. Mūžībā mēs vēl neesam, bet mums ir dota iespēja tur nokļūt. Lai tas notiktu, ir jādzīvo tagadnē, bet: noteikti analizējot nodzīvoto dzīvi, lai turpmāk nepieļautu kļūdas. Dievs jau dod enerģiju visai savai radībai, tikai tā ir jāizmanto pareizi, lai darītu citiem labu, nevis lai apmierinātu savas egoistiskās tieksmes un nosauktu to par dzīvošanu.
Luna L. 24. sep 2010. 01:14Kādreiz kaut kur citur lasot šo atziņu paudumu, domāju cik vienkārši un patiesi, taču ne būt nav tik vienkārši dzīvot šajā dzīvē šeit un tagad, proti, katru mainīgo acumirkli, kurš pārtop citā mainīgā mirklī, mūs ietekmē jebkādi ārejie faktori, ne tikai cilvēki, pat garām skrienošs vai rejošs suns, arī pēkšņa krusa un kādai dāmai frizūra izjuka...mēs nedzīvojam vakuumā...
Tās Lunas pārdomas
Broņislavs D. 24. sep 2010. 00:09Nu sviests !
Alise .. 22. sep 2010. 21:44...viss tas ir zināms!...Vai pati tā spēj...neko nepalaist garām, priecāties par katru mirkli.???...tas nav tik vienkārši, līdz tam ir jāizaug!!!
Mairita G. 22. sep 2010. 21:37Bet kā ar sapņiem?Mērķu izvirzīšana mūs virza uz priekšu.Mums ir jāredz vismaz sapņos sava nākotne un jādodas tajā virzienā.
Ārija x. 22. sep 2010. 21:36Labs i, eju pie kaimiņa nogrūzties, nav ko par nākotni lieki fantazēt. Par ko ne - kamēr kaimiņiene pa kūti?