Ubags sēdēja ceļa malā vairāk par trīsdesmit gadiem. Vienu dienu garām gāja svešinieks.
“Nepažēlo sīknaudu!”, nomurmināja ubags, mehāniski pastiepis cepuri.
“Man nav ko Tev dot,” atbildēja svešinieks un jautāja, “kas tas ir uz kā Tu sēdi?”
“Nekas,” atbildēja ubags, “tikai veca kaste, sēžu uz tās cik vien sevi atceros.”
“Vai esi kādreiz ieskatījies iekšā?”, jautāja svešinieks.
“Nē,” atbildēja ubags, “kāda jēga?”
“Paskaties iekšā!” uzstāja svešinieks.
Ubags atvēra kasti.
Ar izbrīnu, neticību un sašutumu ubags atklāja, ka kaste līdz malām piepildīta ar zeltu.
Ieskaties sevī, jo katrs, kurš meklē neizskadrojamo dzīvības prieku un nesatricināmo mieru, kurš nāk ar to, kas meklē drošību, mīlestību un mieru pasaulīgos sīkumos ir tāds pats ubags ceļa malā.