dzīves rudens

25. sep 2010. 19:58

Lēniem soļiem pār tīrumu rudens brien,
Maigām rokām lapām krāsainus brunčus sien..
Gadi ašiem soļiem naski projām skrien,
Rūgta vientulība neatlaidīgi  virsū lien..

Atslegas vārdi: dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (7)

Dzēsts profils 25. sep 2010. 22:23

cilveekam ir jaaidibina patiesiiba par dziivi,kapeec dziivo,tad buus prieciigs praats arii ja riit buutu jaamirst!!!

Vilks V. 25. sep 2010. 20:40

Vientulība-skumja lieta...
Bet rudens ir skaists.....

ance a. 25. sep 2010. 20:30

Kāds tur rudens, pilnīgi saulaina un jauka atvasara,un tie gadi ,nu lai viņi skrien, vinī visiem skrien, ne tikai mums, es esmu tos pieņēmusi, cik ir tik visi mani......

Ārija x. 25. sep 2010. 20:18

Tā gan nevajadzētu sevi noskaņot! Traki, ja tik drūmi jūties.

Dzēsts profils 25. sep 2010. 20:18

ūja, ūja,nav tik ļauni , un ja tā vientulība līdīs virsū- dzīsim prom un neļausimies- jaiet dabā, cilvēkos, smelties pozitīvo, tā ir pa pa pilnam, vajag tikai atvērt acis!  

Valdis m. 25. sep 2010. 20:02

rudentins ir loti krasains un bagats virs  nu sorudens biku nabadzigaks bet nekas izdzivosim

Alise .. 25. sep 2010. 20:00

...nē, tā nu gan nav.!...Rudens ir skaists...un arī Dzīves rudenim piemīt sava neatkārtojamā krāsainība!

Autorizācija

Ienākt