Noguris no pētījumu veikšanas, nolēmu apciemot vienu vecu brūti...Kroņaucē (netālu no Dobeles)...Ilze vārdā...

Iepriekš pasūtīju kotletes un saldajā bubertu. Alu arī, protams. Savādāk tur draudzene tāda, ka bez 2 litriem vienkārši no viņas ir bail.

Aizbraucu. Ieēdu. Iedzēru. Sāku palikt romantisks. Nu kā jau pēc alus. Tad 100 grami šnaba - biju gatavs intīma un piedauzīga rakstura ēverģēlībām.

Ilgi mocījāmies ar krūšturi. Galīgi jauns. Pirkts Maximā. Saldū. Oranžs. Vaļā nenāca ne par ko. Nu domāju gan - ja divus desmitlitrīgus spainīšus iespiestu divos maisiņos kur knapi pēc izskata varētu ietilpt divas 3 litru alus muciņas. Aizgāju pēc knīpstangām. Zāģis iegrieza Ilzītei mugurā.Tad ar virtuves nazi beidzot pārrāvu to materiālu pušu. Un tas veļas gabals zem lielā spiediena kā nāca vaļā! Man pa ausi ieblieza tā, ka es joprojām kontuzēts. Iekritu gultā, Ilžuks virsū ar visiem saviem baloniem...A smagums tāds, ka brīnos kā tas sieviets, nestumjot pa priekšu ķerru, tos dārgumus var pastiept. Sāka zust skābeklis. Spirinājos ar kājām . A sievišķis guļ vīrsū ar saviem dārgumiem un domā, ka es bezgala laimīgs. Sāku atvadīties no šīs dzīves...Likās, ka pasaule tikai no mīkstiem mākoņiem un elsojošas skaņas kaut kur augšpusē...kad izdzirdēju ķērcienu: "Mīlulīt, kas ar Tevi? Tu dzīvs jeb kā?"...Vumens pārbijies blenza uz manu slīcēja augumu. "Dzīvs,dzīvs," sāku atgiezties laicīgajā pasaulē.

Lielus pupus vairs negribu. Pašlaik ir krūšukurvja un vienas auss dzirdes problēmas...

Gan jau pāries. Visas brīvidienas priekšā...
                                                                    No Face.lv