Ir sācies pats brīnišķīgākais gadalaiks. Saeimas vēlēšanas. Dīvaini, ka, atšķirībā no iepriekšējām reizēm mani priekšvēlēšanu periodā nepārņem naids un dusmas pret visu šo procesu. Man nav žēl, ka uzvārīties gribētāju saraksts ir saīsinājies. Man nav žēl, ka miljonārs ir izmetis septiņdesmit divus tūkstošus latu, lai garantētu savu interešu lobēšanu jebkurā vēlēšanu iznākumā. Man nav žēl, ka solījumi ir kļuvuši vēl melīgāki. Mani ir pārņēmusi IDEJA.
Ja atceramies vēsturi, pirmatnējās kopienas iekārtā vadonis vienmēr bija pats stiprākais, drosmīgākais un kareivīgākais. Tas, kurš kaustīja citus un piesavinājās viņu darinātās rungas, lai turpinātu viņus kaustīt.
Tālab gribu piedāvāt vērtīgu ideju mūsu VALSTIJ.
Lai nebūtu jātērē nodokļu maksātāju līdzekļi daudzu, iespējams necienīgu, ļautiņu nonākšanai pie pieticīgās naudas silītes, ir IETEIKUMS!
Lai pie varas nonāk paši stiprākie, drosmīgākie un varenākie! Kādas vēlēšanas, kādi referendumi, kādas debates? Tikai un vienīgi taisnīga cīņa visu acu priekšā! Nebijis šovs ar gaismām, ideālu apskaņošanu. Dzirdama katra cīnītāja pēdēja nopūta, katrs ķengu vārds!Neiedomājams televīzijas kameru daudzums!Katrs varēs redzēt, cik kuram rezervistu. Rezervistu skaitu ierobežos tikai GALVENAIS TIESNESIS. Katrs varēs redzēt, cik kuram spēka. Visi līdzekļi no pasākuma tiks ieskaitīti Valsts kasē.(Iedomājieties vien- TV translācijas vairāk, kā simts civilizētās valstīs, čipšu un alus tirdzniecības atļaujas)
Kļuva interesanti? Turpinām! Katra partija vai apvienība var izmantot cīņas tērpu un ieročus, kas raksturīgi tikai tai. Cīņas vieta noteikta. Skonto stadions. Saturieties!
Zaļie un Zemnieki ierodas ar dakšām, grābekļiem, lāpstām un ekoloģiska mēslojuma šprici. Ar ko bagāti, par to priecīgi.Lembergs pagaidām nav manāms, bet runā, ka būšot. Dūklavs vēl paķēris līdzi pāris aliņus no vakardienas jaunās šķirnes prezentācijas. Nekas. Arī apgāzies viņš ir liels. PCTVL līdzi ņem sirpi un āmuru. Lazdiņš paņēmis spaini meža bišu. Jā, un vēl aliansei divas eiropaletes šņabja. ” Gan jau noderēs. Cīņā visi līdzekļi labi”,  smīn Pliners. Tēvzemieši spiež uz patriotismu. Protams, nav viegli. Noasināts “ Auseklītis” apakštasītes lielumā cilvēkam liek justies nedaudz neveikli. Nekas. Cīņā palīdzēs.
Pamazām ierodas “ Vienotība” . Viņiem arsenālā Repšes vecais motocikls un finansu sviras.   “ Svira kā svira. Arī finanses var regulēt.” , rāmi spriež Dombrovskis, grozīdams rokās lauzni. Taisnības labad jāteic, ka viņš īsti nezina, ko ar to iesākt. Tāpat, kā ar daudzām citām lietām. Kristovskis pie vārtiem aktīvi protestē pret aizliegumu ievest spertu haubici no pirmā iepirkuma.” A ko ta ne? Par ko Lieģi ar ūdenspistoli ielaida?” Sašutums ir neviltots.
“ Ražots Latvijā “ stādās priekšā ar atrunu, ka pārāk ilgi esot ēduši kopā ar audējām, tāpēc vajagot attapties. Viens no pārstāvjiem stāda priekšā nebijušu kaujas mašīnu! Opel Vectra made in 1977! Nerunājot par politiskajiem  konkurentiem, arī Opel pārstāvji neizpratnē, jo šo modeli Gorbunovs ir pamanījies uzraut gadus desmit pirms rūpnīcas. Smalki!
Par Labu Latviju. Skan debešķīgi. Šķēli neredz, bet Ulmanis ieradies ar hokejnūju un vārtsarga masku. Ar celtniecības torni un buldozeru klāt ir... Šlesers. Kurš gan cits? Vēl daži citi vīri ar, kam ir tāds darbs, ko pamest var...
Ejam tālāk. Stadions pildās. Cīņa no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Kurš nākamais?
Tautas kontrole. Spēcīgs sastāvs.Nu gan būs. Visus kontrolēs, sauks pie kārtības. Kā ies cīņā? Pārsvarā visi nāk ar zīmuļiem un papīru, lai piefiksētu pārkāpumus. Lapinskis paķēris līdz veco kasešu maģi.” Te taču nav divsimtdivdesmit!” viņu strostē pārējie.”Kā diez't es to varēju zināt?”, taisnojas Juris.
“ Atbildību” nemaz negrib laist stadionā. “ Jums takš zālēm pēc tam neiznāks.” “  Nekas. Mums ir paka dusta, vēl no pēdējā kara.”, lepni paziņo Ančāns. “ Dzērvenīt!” iegaudojas Lapšāns, bet Platpers nemanot no diviem zižļiem uzsien nunčakus.Valnerim ķešas pilnas ar dambretes kauliņiem, vēl kolektīvam arsenālā ubaga tarba un karātavu cilpa. Ies vareni!
Pie ieejas parādās dūmi un nosmird pēc sēra. Parādījies Burvis ar savu “ Daugava- latvijai”. Acīmredzot uz vinni pārāk necer, lo līdz paņēmis arī aktieri Zagorski. Droši vien par izvadītāju. Ir arī viens otrs ar labu, smalku balsi. Perspektīvas nav diez ko rožainas.
Pēkšņi pie vārtiem sākas īsta kņada. “ Saskaņas centrs “ atnācis. Urbanovičs ar Ādamsonu roku rokā iesoļo stadionā. Uz jautājumu, vai būs arī Ušakovs, skan atbilde:” A h... viņu zina.” Visus dara aizdomīgus fakts, ka nav redzami ieroči, bet mēļo, ka kaut kur gaidot atomzemūdene. Būs ziepes.
“ Par prezidentālu republiku!” ,atskan Grīga sauciens. Palīgos tikai Pīzelis un Pušmucāns. Pārējos Martinsons pieražošot klāt. Nu, nezin', nezin'...
“Kristīgie demokrāti” nāk ar krustu un zobenu. Būdami prātīgi ļaudis, uzreiz apvaicājas apsardzei, kur ir tuvākā pazemes eja, un kurp tā ved. Tā sakot, lai bēgot no vilka neuzrautos uz Lāci ar “Husqvarnu”.
“Pēdējā partija” atvelkas īsi pirms paša sākuma. Gobziņš kārtējo reizi bankā savākts ar rotaļu piščuku. Gribējis sarūpēt piķi algotņiem, bet nekā. Hofmanis ar čomiem sastiķējuši pa trim un izpirkuši no meķa.” Lai nu tagad cīņas laukā atstrādā.”
Visbeidzot publikai tiek stādīts priekšā tiesnešu korpuss. Galvenais- Valdis Lielais. Tad vēl vesela virkne sīkāku gariņu no prokuratūras, Ceļu policijas un atļurbenes.Kopskaitā trīspadsmit, lai katrai komandai tiktu pa vienam.Pasākuma runasvīri Kolāts ar Upacieri. Vēl pēdējā mirklī Ēķis kaulējas ar orgkomiteju par cenām, un viss. Cīņa sākas!
      Kā jau šādās reizēs ierasts, visiem būtu jāstājas pa stūriem. Kur ņemt trīspadsmit stūrus? Nav ņe figa. Katrs stājas, kur redz, un ir atlikusi rūme. Šlesers pašā laukuma vidū uz torņa. Kļūda. Valneris jau pirms starta mērķē ar kauliņiem. Kā izrādās, sviediena spēka pastiprināšanai domāta līdzpaņemtā kaķene. “ Būs sūdi”, spriež Šlesers. Un nekļūdās. Dažiem līdz griezējripas. “ Tā nav godīgi! Kur skatījās GALVENAIS?” “ Kā, kur? Aploksnēs!” Nu jau cīņa sākas pa īstam.
Lapšāns ar nomontētu ģitāras stīgu mēģina nozāģēt vienu no torņa kājām. Urbanovičs, izrādās, arī nav gluži bez padoma. Jau ir atsitis kulaciņus pret Ulmaņa sejsargu. “ Tā nav godīgi!” “ Še tev!”, trieciens ar ķiveri pakrūtē atsviež atpakaļ vēl vismaz par diviem sasaukumiem. “ Ar galvu vajag strādāt, ar galvu!”, priecīgs nodudina Guntis un raugās, kuram varētu iezvelt ar nūju. Tikām viena torņa kāja sāk ļimt. Pēkšņi klātesošie pamana, ka torņa galā neviena vairs nav. Protams, ne visi. Lapšāns, kā zāģējis, tā zāģē. (aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāteic, ka tornis viņam beigās uzjaucās virsū). Kur tad Šlesers? Protams, buldozerā. Rauj vaļā pa pilno. Ticis galā ar sīkumiem, vajā vienīgo Opeļa eksemplāru. Vēl mirklis, un... Opelis iešļūc tribīnēs ar riebīgu krakšķi un saucienu ui, bļe...
Tikmēr Dombrovskis ar lauznīti lēnām apstrādā sīkos oponentus. “Pagaidi vien, zaķi!” , nobrēcas Kūkojs no daugaviešiem un metas stadionā sarūpēt kādu Ķieģeli. “ Ne velna! Ķieģelis ir mūsu!” , ZZS ir noskaities ne pa jokam. Lai cīnītos ar Buldozeru, ZZS Silenieks liek lietā sūdu šprici. Logi tiek aizmālēti sekunžu laikā. “ Kas tur, velns...”, Dunkš! Lāpstas kāts skar Aināra degunu.” Cieti!”, apmierināts rezumē Vējonis. Kaislības sasniedz gandrīz maksimumu. Pēkšņi Prezidentālieši ir atskārtuši, ka Marģers nekāds glābējs nebūs, jo viņa iesāktajam procesam vajag vismaz deviņus Mēnešus. Pīzelis ar Pušmucānu jau ziepē zandales,jo arī Pulkstenis nekur nav manāms, tomēr caur banāniem tiek pierunāti vēl aizkavēties.” Būs jau labi. Ja ne, tad būs ļoti slikti,” mierina Oskars un skatās uz izeju.
Lēnu garu Ainārs sāk medīt Mazo Valdi. Tas tiek darīts ārkārtīgi uzmanīgi, lai tas velnēns nesačakarē buldozeru, kā jau ir sačakarējis daudzas citas lietas. Loki tiek mesti lieli un taktiski...
Pēkšņi visi krīt panikā. Lazdiņš palaidis BITES. “Spēks!”, nopriecājas Gints. Diemžēl, Ančāna dusts dara savu, un kukaiņus piemeklē pagalam bēdīgs gals. Lazdiņš, uz atvadām iespēris Imantam pa potīti, notinas zem tribīnēm. Cīņu biedri lēnām sāk apcerēt citus variantus...
Cīņa turpinās.
Neraugoties uz vispārēju jautrību, daži vēl tikai iesildās. Gandrīz nemanāms, pie pašām tribīnēm Pabriks klusi, bet ritmiski ar kājām klapē Šadursku Kārli. “ Dullais, tas tak mūsējais! Par vēlu . Ko agrāk neteici? Viņš jau guļ. Tagad es būšu mūsu slepenais ierocis!”   “ Tūliņ paslēpsim!” , Pamodies Šlesers veic dažas kustības ar buldozeru, un no Pabrika nav ne vēsts. Bet zeme tik līdzena, tik līdzena...
Prieki ir nedaudz pāragri, jo izrādās, ka beidzot spēkrata riepā ir iesprūdis mazā Valda lauznis. “ Pilnīgs stulbums! Un mēs takš' no rīta tik labi sarunājām...”. Nekas cits neatliek, kā  mēģināt aizlavīties līdz Guntim, lai aizņemtos nūju. “ neba jau nu tā viņam vienīgā”, purpina Šlesers.
Cīņa pieņemas sparā.
Laukumā jau pamanāmi daži kritušie. “ Tas nebija mans šņabis”, taisnojas Pliners, apsargiem velkot nost no laukuma pakritušo Kalniņu. “ Viņš pats pamanījās. Drosmei, rosmei... Dūklavs ar' viņam vēl lēja...”.
Ja jau runa par zaļajiem, jāmin vēl kāds fakts. Dīvainā kārtā jau vairākas stundas pa muti nav atrāvies Lembergs ( tomēr atnāca...). “ Stipendiāti! Visi stipendiāti!”, auro tiesnešu korpusa prokuratūras gals. Saucienus izdzird Dinevičs, un steigšus mēģina Aivaram uzsviest galvā savu palienēto ubaga tarbu. “ Ne, ne. Sacentīsimies labāk skriešanā,” secina Lembergs un pazūd ārzonas virzienā. Pēc tam, aiz ofšora aizslēpies, turpina vērot notikumus.
Kā izrādās, daži neievēro noteikumus. Piemēram, neraugoties uz aizliegumu, Poļiščuka turpina spārdīt Dolgopolovu, kaut arī viņš jau labu brīdi nekustas. “ Tēlo, maita! Es jau nu to varu noteikt!” . Vēl brīdi paņēmusies, un sapratusi, ka vairāk piķa teātrim nebūs, Gaļina vienkārši aiziet mājās.
No “ Mākoņu”  malas uz notiekošo raugās arī Šķēle. Redzot pakritušo Ulmani, Šlesera deformēto degunu, lūdzošos Baštiku, Andris laižas lejā. Līdzko viņš sāk skrējienu pa arēnu, tūdaļ ceļā stājas mazā Valda priekšā liktā kāja. Ne velna! Andris veikli pārlec un dod triecienu ar papēdi, gluži kā zirgs. Atskan kluss, bet dzidrs krakšķis. “ Tās bija manas brilles,” nopukst Valdis. Izmantojot bijušā Vadoņa īslaicīgo aklumu, piesteidzas nez no kurienes uzradušies Pušmucāns ar Pīzeli un sāk aptīrīt kabatas. “Maciņš, mobiļņiks... ROLEX arī bez vainas. Nu, Beidzot! Pulkstenis atvilcies,” partijas biedri kļūst manāmi priecīgāki. Nedaudz par ātru, jo tūdaļ viņus skar taisnīga atmaksa. Redzot pakritušo Valdi, Štokijs ņem rokās lauzni un saliek visus punus uz   “ P” . “ Ahā, Zīle rokā!” Visockis sagrābis oponentu aiz rīkles un taisās tam darīt galu, tomēr nejauši lidojoša šņabja pudele šo nodomu izjauc. “ Nu, ja. Šņabis domāts stipriem cilvēkiem,” secina Pliners un ierauj uz Uzvaru. Jāpiezīmē, ka kopš diviem pēcpusdienā grādīgais tiek piedāvāts ikvienam cīnītājam. Gan savējiem, gan svešiem. Nodzērušos tautu vieglāk vadīt.
Lielā cīņa iet savu gaitu. Palikuši vairs tikai paši izturīgākie un valdīt gribošākie. Lielākā daļa sapratusi, ka viena lieta ir tērgāt pie galda, otra- dabā norauties pa tauri. Daudzi no cīņas aizsācējiem beigas jau noraugās pa teļļuku. Tuvojas finišs, kad vajadzētu noteikt uzvarētāju. Vēl pēdējie sitieni, kodiens rokā, un... viss! Cīņa galā. Stadionā mīņājas kāds ducis kājās palikušo. Jānosaka uzvarētājs, bet kā? Visi puslīdz apskrambāti, bet daži tik svaigi, ka rodas aizdomas par dalības intensitāti. Ko darīt? Varētu prasīt padomu publikai, bet visi sen aizgājuši mājās, tāpat kā no citiem balagāniem. Jau kuro reizi prasīt padomu aizjūras speciālistiem? Kauns (beidzot!).
Finālā GALVENAIS pieņem lēmumu: “ Sakarā ar to, ka cīņas iznākumā nebija nosakāms īstenais uzvarētājs, neatliek nekas cits, kā 2. oktobrī visiem doties pie vēlēšanu urnām un izteikt savu viedokli! Kā lemsiet, tā būs!”
Nu, re. Ja izlasījāt pēdējo rindiņu, tad sestdien tiekamies pie urnām.

                                                       BEIGAS