dzives stunda
30. sep 2010. 20:58
Papu, saki mammai pats
Klausies, meit', ko teikšu es...
Man viņš ļoti patīk, papucīt!
Vai viņš tevi mīlēt spēs?
Mīl viņš ļoti, precēt grib tūlīt.
Bet vai viņš tev īstais būs?
Papu, viņa dēļ vai mirstu nost!
Labi, bet ko māte teiks?
Ja es lūgšu, nebūs tā.
PIEDZIEDĀJUMS
Papu,
saki mammai pats, papu, saki mammai pats...
Paklausies, meit', vai tev prāts,
Ej un runāt sāc!
Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats...
Paklausies, meit', vai tev prāts,
Mani bailes māc.
Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats...
Paklausies, meit', vai tev prāts,
Ej un runāt sāc!
Papu, saki mammai pats, papu, saki mammai pats...
Paklausies, meit', vai tev prāts,
Māte dusmās šņac.
Klausies, meit', ko teikšu es...
Otra tāda nav vairs pasaulē!
Vai viņš nemīl sīvo mest?
Papu, nedzer viņš un nepīpē.
Kur viņš mācās un kad beigs?
Ir jau diploms viņam kabatā.
Labi, bet ko māte teiks?
Ja es lūgšu, nebūs tā.
PIEDZIEDĀJUMS
Atslegas vārdi: attālums tuvina vai atsvešina1
Komentāri (1)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
30. sep 2010. 21:11
Tas ir
Laiks, kad ar taviem matiem spēlējas
Vējš…
Virs galvas augstu
Debesīs lido
Putni…
Tas ir
Laiks, kad līdz
Apvārsnim ir pāris soļu… un arī
Tu pēc mirkļa vari kā
Putns
Debesīs būt
Brīvs…
Tu sper šos soļus un jūti…
Apvārsnis attālinās… un
Putnus arī vairs nevar saskatīt…
Tas ir
Laiks, kad tik ļoti gribas
Laimīgam būt…