dzejnieka JāņaSudrabkalna mīlestības vēstule Birutai Skujeniecei.

1. okt 2010. 13:02

Biruta Neizteicamā!
       Es nevaru aizbēgt nekur no sevis paša, es nevaru ilgāk panest
arī klusu ciešanas nastu. Vakar man bij jādeg jaunās un neizsa-
kāmās mokās; es redzēju, ka esmu tik svešs Jums, tik svešs. Es
neuzdrošinājos pieiet Jums klāt un nodot vēstules, kuras rakstu
jau mēnesi. Pielieku vienu no viņām tagad, - tā rakstīta vēl
vakar.
       Biruta Zvaigžņainā -
es zinu, cik pārdrošs, cik iedomīgs, cik smieklīgs es esmu,
iedrošinādamies domāt par Jums, rakstīdams Jums savu "Mīlu!".
Es zinu to, ka priekš Jums es nekas nevaru būt. Bet es nevaru
paturēt ilgāk pie sevis šos vārdus; neizteikti tie izsūc visas manas
sirds asinis, tie izsūc manu dvēseli, kas tumsā un vientulībā sa-
deg savā kvēlumā.
       Es lūdzos pēc Jūsu žēlastības. Tikai pēc žēlastības.
Jūs pazīstat mani, Jūs zināt, ka fantasts es esmu bijis no laiku
gala. Bet vai gan tas lai būtu tik nepiedodams grēks, ka es sap-
ņoju tagad par Jums?
       Es esmu tik vientulis, tik neuzticīgs, vienvientulis bijis visu
savu dzīvi. Draugu man nav, pat starp tuvajiem biedriem maz īsti
tuvu. Es neprotu iegūt draugu; tik maz ir to, kas atrod manī kādu
tīkamību. Kādēļ, kādēļ gan man vajadzēja aizdegties sapnī pēc
pēc vistāļākā, pēc Jums! Biruta Nesasniedzamā!
       Es lūdzos pēc Jūsu žēlastības. Tikai pēc žēlastības.
       Ja jānāk pavēlei ciest man klusu un netuvoties ne mūžam-
lai tā nāk. Es klausīšu.
       Bet ja Jūs varētu līdzēt man -
ja Jūs varētu teikt man, ka Jūs saprotat mani, ka Jūs nedus-
mojaties uz mani, - es būtu jau bezgala laimīgs. Ja es varētu tik-
ties ar Jums, runāt ar Jums un zināt, ka Jūs man arī tagad pēc
manas neprātīgās atzīšanās varat būt mans draugs, - es būtu
glābts. Cik stiprs es justos tad, cik līksms, kā tad es varētu strā-
dāt!
       Ja mani nenomāks kauns par savu neprātību, es šodien būšu
"Beatrisē". Ja Jūs varētu uzrakstīt vienu divus vārdus priekš
manis - vai labus, vai sliktus. Es nevaru ilgāk tā dzīvot.
       Manas jūtas Jūs neapgrūtinātu nekā, es prastu tās noslēpt.
Mēs noslēgtu tādu kā konvenciju - es kā sakautais esmu gatavs
uz visiem noteikumiem. (Varbūt tādā vieglākā stilā Jums viss šis
manas nelaimes stāsts neizliktos tik nožēlojami muļķīgs.) Es svēti
pildītu konvenciju.
       Biruta Neuzvaramā. Es nedomāju ne uz kādu atbildi uz ma-
nām jūtām. Es nelūdzos pat pēc draudzības. Pēc žēlastības.
       Es gaidīšu (varbūt koncertā) vienu vārdu.
       Bet tas jau nenāks. Es pats ar savu atzīšanos atņēmu sev pē-
dējo cerību. Bet arī klusu ciest es nevaru vairs. Es mīlu Jūs tik
bezgalīgi, ka patiešām es nevaru nelūgties pēc draudzības, žēlastī-
bas. Piedodiet man.

                                                                 Nerrs Olivereto
25. janvārī.

Atslegas vārdi: mīlestības vēstule0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dzēsts profils 1. okt 2010. 13:12

Ammm loti loti loti dzila vestule ...reizem kadu milet ir tik smagi zinot ka vis nau tik vienkarsi bet iedomajoties vis klust tik vienkarsi .

Autorizācija

Ienākt