milestibas monologs

2. okt 2010. 22:21

Mīlestībai
Paliec asinssarkana un sāja
Tā kā dzērvene, kas nav vēl sala plaucēta,
Paliec mana trimda, mana māja,
Murgos mierini un miegā traucē.
Mūsu stabs ar afišām ir nolīmēts,
Bet nekas tur izziņotais nenotiks -
Likteņpriekšnieks jau ir kaut ko nolēmis,
Un tā izpildītāji ir pārāk centīgi.
Es tev noskatīšos kādu ziedu -
Nākošajā mirklī to ķers zibens.
Dzīve uzmanīgi neļauj iedot
It neko no tā, ko esmu gribējis.
Bet tu paliec. Lai kā zirgs ap mietu
Pulksteņrādītājs ap asi rikšo.
Vismaz kopīgs abiem mums ir cietums,
Vismaz kopīgs mums ir nenotikušais.
Ievu ziedu laikā šķita dīvaini,
Tagad - rudenī tik dīvaini vairs nava.

Atslegas vārdi: mīleatība0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 3. okt 2010. 02:00

Tā gadās... varbūt par daudz nolemtības , bet-  tā gadās:
Es tev noskatīšos kādu ziedu -
Nākošajā mirklī to ķers zibens.

Man patika

Dzēsts profils 3. okt 2010. 00:53

Tas ir tik drūms veltījums mīlestībai...

Autorizācija

Ienākt