Jau rudens vēls un kļavu lapās ir sārtums manāms,
Un koku zaros vairs tik mierīgi nesēž vējš.
Un mazliet skumīgs prāts,
Ka kaut kas nepaspēts,
Ka kaut kas aizgājis,
Kaut kas nokavēts.

Jau gāju putni atkal pošas savā ceļā tālā,
Tos ilgas pēc mājām un skumjas pavadīs.
Kad logā sitas vēji,
Un lietus zemi skar,
Sirds sažņaudzas tik spēji,
Kaut kas nokavēts!

Dziedi, šo savu skumjo dziesmu,
Dziedi, jo kopā ar tevi es - rudens vējš!
Dziedi, šai naktī mēs būsim vieni,
Dziedi, jo kopā ar tevi es - rudens vējš, rudens vējš!

Kā gribas pagriezt laiku atpakaļ mazliet kā gribas,
Ar saviem pleciem, krūtīm saules starus sevī smelt.
Bet laiks ir aizgājis,
Skumju stīgu uzvilcis,
Un atkal ielās dzied
Rudens vējš, rudens vējš!

Dziedi, šo savu skumjo dziesmu,
Dziedi, jo kopā ar tevi es - rudens vējš!
Dzied, šai naktī mēs būsim vieni,
Dziedi, jo kopā ar tevi es - rudens vējš, rudens vējš!