Pie tevis atlidos
putns
ar zīda asti
un svešā valodā
neatlaidīgi prasīs,
lai tu mācies lidot.
Tu nesapratīsi
un mācīsies visu ko
citu.
Putns sēdēs
un zīda asaras raudās.
No zīda asarām
zīda magones izdīgs
zem tevis,
ar zīda rokām
cels tevi augšup,
bezspēkaino.
Un nodrebēs
tavu sirds sieniņu
sarkanais zīds…
Zīdaina nojauta
cels tevi augšup,
un zīdainas saknes
vilks tevi
lejup.
Nedzen projām
to putnu ar zīda asti
Ojars Vacietis.