Šoreiz par monētām. Labu monētu sistēmu pieredzi parasti pārņem citas valstis. Zviedrijas monētu sistēmu 1873. gadā pārņēma Dānija un Norvēģija. Visās trīs valstīs izgatavoja diametrā, svarā un raudzē absolūti vienādas sudraba un zelta monētas. Izveidoja Skandināvijas monētu savienību, kas pastāvēja līdz 1924. gadam. Dānija un Norvēģija šādas monētas turpināja izgatavot arī vēl pēc tam.
       Francijas monētu sistēmu 1866. gadā pārņēma Šveice, Beļģija, Italija un Grieķija. Šīs piecas valstis izgatavoja diametrā, svarā un raudzē absolūti vienādas sudraba un zelta monētas, un šādi izveidotā Latīņu monētu savienība pastāvēja līdz 1926. gadam. Dažādos gados šai savienībai pievienojās Bulgārija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Spānija, un dažas no šīm valstīm turpināja izgatavot sudraba un zelta monētas pēc savienības standartiem arī pēc 1926. gada.
       No pirmskara Latvijas Republikas sudraba monētām tikai vien- un divlatu nomināli (izgatavoti 1924./26. gadā) atbilst Latīņu monētu savienības standartiem. Atjaunotā Latvijas Republikā 1993. gadā sāka izgatavot sudraba un zelta piemiņas monētas. Visus līdz šim ārzemēs (Šveicē, Lielbritānijā un Somijā) izgatavotās sudraba piemiņas monētas ir no 925. raudzes sudraba. Tas ir klasiskais angļu sterliņu sudraba sakausējums. 1993. gadā izgatavoja desmitlatu monētu «Latvijas valsts 75 gadi»: diametrs – 36, 07 mm, svars – 25, 175 grami. 1995. gadā izgatavoja vienlata monētu «ANO 50 gadi»: diametrs – 38,61 mm, svars – 28,28 grami.
       Visām pārējām sudraba piemiņas monētām diametrs ir 38, 61 mm un svars – 31, 47 grami. Par šīm Latvijas Bankas izlaistām sudraba piemiņas monētām varam teikt: saprātīga sekošana labiem piemēriem.
       Tagad daži vārdi par turpat ārzemēs (Somijā un Šveicē) izgatavotām zelta piemiņas monētām.
       1993. gadā izgatavoja simtlatu monētu «Latvijas valsts 75 gadi»: diametrs – 27,00 grami, svars – 13,3375 grami, 583 1/3 raudzes (= 14 karātu) zelts.
       1997. gadā izgatavoja desmitlatu monētu starptautiskās programmas «Pasaules mazākās zelta monētas» ietvaros: diametrs – 13,92 mm, svars – 1,2442 grami, 999,9 raudzes (=24 karātu) zelts; un divdesmitlatu monētu «Kuģniecības vēsture»: diametrs – 25,00 mm, svars – 7,776 grami, 583 1/3 raudzes (= 14 karātu) zelts. Oficiāli paziņoja, ka šī monēta pārklāta ar 24 karātu (= 999,9 raudzes) zeltu. Tātad apzeltīta zelta monēta!
       Oficiālie dati par šīm trim zelta monētām publicēti laikrakstā «Latvijas vēstnesis» (01.12.93.;18.07. 97.; 10.10.97.).
       Par šīm Latvijas Bankas izlaistām zelta piemiņas monētām varam teikt : labam nolūkam – slikts piemērs. Lasītājam paskaidrošu, ka pasaules valstu monētu katalogos uzrādītas Kanādas 1976. un 1987. gada simtdolāru zelta monētas «Olimpiāde»: diametrs – 27,00 mm, svars – 13,3375 grami, 583 1/3 raudzes zelts. Tātad pēc tehniskiem datiem Latvijas simtlatu monēta ir Kanādas simtdolāru monētas analogs.
       Ir pazīstami divi jēdzieni: monētu zelts un sadzīves priekšmetu (rotaslietu) zelts. Monētu zelts tradicionāli bija un ir angļu sterliņu zelts, t.i., 916. 2/3 raudzes vai arī decimālās sistēmas 900. raudzes sakausējums. Kādreiz kala arī no tā sauktā dukātu zelta, 986 1/9 vai 982 2/3 raudzes. Latvijas Bankā acīmredzot ir no Kanādas ievazāts auskaru zelts monētu zelta vietā!
       Izgatavojot Latvijas divdesmitlatu monētu, šoreiz to papildināja anekdotiska epizode: zelta monētu pārklāja ar zeltu! Varbūt kādam mājās ir alumīnija bļodiņa, kas pārklāta ar alumīniju?!
       No radio pārraidēm zināms, ka tiek spriests par zelta piemiņas monētu «Rīgas 800 gadi». Cerēsim, ka, izgatavojot šo piemiņas monētu, Latvijas Bankai būs gudrāki padomdevēji un šoreiz izlietos monētu, nevis rotaslietu (583 1/3 vai vēl zemākas raudzes) zeltu. Latvijas banka taču nav rotaslietu veikals.

Jānis Kalniņš
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/12_maijs/lapa6.htm