(Visām partijām Saeimā, izņemot «Tautas saskaņas» partiju.)

       Idejas un morāles nodevību, kas skar vispārpieņemtās garīgās vērtības un jo sevišķi nacionālpatriotismu, neviena tauta nepiedod, un tādus cilvēkus, kas to atļaujas, dēvē par nodevējiem, kangariem, mankurtiem, kolaborantiem vai kvīslingiem.
       Tāpēc mums nav saprotams, kāpēc partija «Latvijas ceļš» vēlas par katru cenu panākt, lai par prezidenta kandidātu kļūtu tieši A. Gorbunovs, bijušais komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs ideoloģijas jautājumos.
       Nevienam nav noslēpums, ka visus noziegumus pret mūsu valsti un tautu – kā nevainīgu bērnu, sirmgalvju, sieviešu izsūtīšanu uz Sibīriju, desmitiem tūkstošu nogalināšanu Gulaga nometnēs un vēl tikpat arī plaša mēroga rusifikāciju, kolektivizāciju (zemniecības iznīcināšanu) valsts giganto-industrializāciju un militarizāciju – līdz pat 80 – to gadu beigām plānoja dažāda ranga kompartiju birojos. Daudzos šādos saietos tiešu līdzdalību ir ņēmis Jūsu izvirzītais kandidāts prezidenta amatam – A. Gorbunovs. Lai atceramies tikai viņa parakstīto lūgumu saviem kakla kungiem Maskavā ierobežot Latvijā iebraucošo rietumu latviešu – tūristu skaitu.
       Par tādu nodevēja cienīgu runu, kādu A. Gorbunovs atļāvās 1987. gada 17. novembrī Latvijas TV, jebkurš cits, kam būtu saglabājušās tikai pašcieņas, morāles, vīrišķības un kauna sajūtas druskas, nošautos. Taču minētā persona ir tik amorāla, ka šodien, pat neatvainojoties par savu darbošanos noziedzīgajā kompartijā un nelūdzot piedošanu, mūsu tautas vissvētākajās piemiņas dienās, dodas pie kādreiz paša nonievātā Brīvības pieminekļa, ar savu klātbūtni apgānot piemiņas brīža svētumu. Tā ir personības garīgā degradācija, kas iespējama tikai perversā un slimā sabiedrībā, un šādu sabiedrību arī nākotnē vēlas saglabāt partija «Latvijas ceļš». To pierāda šī necienīgā kandidāta izvirzīšana. Atcerēsimies tikai 4 viņa runas fragmentus!
       1. «Ja šodien kāds Latvijas pirmo valstiskumu grib saistīt ar 18. novembri, tad tas vai nu nezina Latvijas vēsturi, vai arī apzināti sevi pieskaita pie ulmaniskās pseidovēstures atbalstītājiem. Un tie, kas apzināti vai arī savā naivumā, vai vienkārši intereses pēc grib 18. novembrī doties pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu tā laika buržuāziju, lai zina, ka mūsu sabiedrības lielākā daļa uzskata par savu morālo pienākumu stāties šiem bezatbildīgajiem cilvēkiem ceļā un viņus polītiski atmaskot. Ja šie cilvēki pie tam traucēs sabiedrisko kārtību, tad tieši demokrātijas vārdā pret viņiem vērsīsimies ar visu likuma bardzību.» (1987.g.)
       2. «Īpaši aktuāls mērķis, kurš mums ir jāizvirza visu tautību cilvēkiem, ir Padomju Latvijas suverenitāte – nevis norobežojoties, nemaz nerunājot par izstāšanos no PSRS, bet suverēni integrējoties savienoto republiku kopībā.» (1988.g.)
       3. «Man nebija idejas – panākt Latvijas neatkarību.» (1991.g.)
       4. «Es komunistiskajā partijā neiestājos amata dēļ. To es darīju svētā pārliecībā, tāpēc tagad saistībā ar savu Augstākās padomes priekšsēdētāja amatu izstāties no partijas ir zem mana goda.»
       Cienījamie partijas «Latvijas Ceļš» biedri, vai, izlasot šī nožēlojamā bijušā kompartijas darboņa pretlatviskās «runas pērles», Jūs tiešām spēsiet atkārtoti nominēt viņu prezidenta amatam? Ja – jā, tad, Jūsu partija pati ir amorāla, pretlatviska un sabiedrībai bīstama, jo ar to Jūs atzīsiet savu prokomunistisko orientāciju, kas savukārt nozīmē promaskavas politikas attīstības virzienu, bet tas viss kopumā tieši apdraud gan valsts neatkarību, gan latviešu tautas pastāvēšanu nākotnē.
       Mūsuprāt, šodien A. Gorbunovs kā cilvēks bez ētikas un morāles nedrīkstētu atrasties pat pagasta rakstveža amatā.

       Rīgas polītiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs
       A. Caune
       Kurzemes rajona Polītiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs
       T. Pētersons
       Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs
       N. Romanovskis
       Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs
       O. Stefans
       Latvijas Nacionālo Daugavas Vanagu Ernesta Laumaņa Rīgas nodaļas valdes priekšsēdētājs
       K. Taurītis
       Piezīme: vēstules teksts pieņemts šā gada (1999.g. K.B.) 28. aprīļa valdes sēdē.

Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/12_maijs/lapa6.htm