Šī mūsu tikšanās – iepriekš nosacīta likumsakarība. Tā jau ir notikusi Smalkajā pasaulē. Mēs visi jau esam tur – Izplatījumā, Mūžībā. Viss, kas notiek ir savstarpēji saistīts. Mēs visi ejam no mirkļa uz mirkli. Mēs nevaram to kontrolēt, analizēt. Mēs tikai varam tajā būt, to izjust un redzēt, vienkārši – ļaut tam notikt. Patiesība ik brīdi mainās, katrs acumirklis ir jauns un nebijis. Caur mums plūst dievišķā enerģija, viss labais jau notiek. Katrs saņem tik, cik spēj saņemt.
Kāpēc man neveicas? Kāpēc esmu nelaimīgs? Kāpēc neprotu priecāties un mīlēt? Kāpēc mani nomoka depresija? Atbilde uz to visu ir viena: tāpēc, ka neesi ļāvis caur sevi plūst dievišķajai enerģijai, tāpēc, ka tu nedzīvo, bet visu laiku tiecies vai nu uz pagātni, kuras vairs nav, vai uz nākotni, kuras vēl nav. Patiesā dzīve ir šeit un tagad, šeit un šajā brīdī. Kamēr tu analizē pagātni vai ļaujies tukšiem sapņojumiem par nākotni. Tu palaid garām savu īsto un vienīgo dzīvi – tagadni. Dzīvo šeit un tagad, dzīvo tūlīt, neatliekot uz rītu.