Sagurusi, pietvīkusi, dvēsele atkal skūpsta lūdz.
Skūpsta svētā, brīnišķīgā, meklēts kas, bet neiegūts
Vainagā kā ziedi vijas, un kā krelles virtenē
Seno skūpstu orhidejas savītas tā dvēselē.

   Skūpsti vēsie, skūpsti karstie, skūpsti asinskārīgie.
   Skūpsti ziedu smaržas pilnie, čūskas skūpsti
dzēlīgie.

Skūpsti - kas par tumšu varu, saldu moku nāvi nes.
Skūpsti svešas gaismas pilni, tālas svešas pasaules.
Mazāk, maz izteic vārdi, jo tik skaisti tie un daudz.
Nava tikai tā, pēc kura dvēsle tumši lūdz un sauc.