Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...

Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tas zilās debesu acis. Raudzīties tajās varu ik dienas,
Skaistas, mirdzošas acis tik lielas.
Mīlu tās vienas,
Tikai tās vienas
Tās mirdzoši skaistās acis. Vakar es redzēju dīvainu sapni -
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā... Mīlestība ir tad, kad Tev gribas ne tikai ar šo cilveku aizmigt,
Bet arī pamosties kopā ar viņu. Neraudi.
Manas asaras savāks mēness
Un izkaisīs kā zvaigznes,
Tās spīdēs Tavā logā, Tu skatīsies tajās
Un lūkosies manī.
Manas asaras liks
Tev domāt par mums,
Bet Tu, cilvēk, neraudi,
Es par Tevi domāju tā pat. Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.;***