............tāpēc pasaki paldies tiem kuri ir Tev blakus.......

.. Ezītis teica Lācītim:
— Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram !
Lācitis pamāja ar galvu
— Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav ar ko parunāt!
— Bet kur tu esi?
— Manis nav...
— Tā nemēdz būt!,
teica Lāčuks...
— Es arī tā domāju,
teica Ezītis...
— Bet pēkšņi
manis pavisam nav... tu esi viens... nu ko tu darīsi?
— Iešu pie tevis...
— Nju muļķīts! ... manis taču nav!
— Tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi...
— Arī pie upes nav...
— Tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies... es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!
— Nē!,
teica Ezītis,
— Manis ne drusciņas nav... saproti?
— Ko tu man piesējies?,
sadusmojās Lāčuks, ... Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati?

                                                pārkopēts no Neta