Mīlestība nav tikai mirkļu

Īstenība, jo tajā viss lielais

Laiks atklāj zeltainu dabu

Un dvēsele ierauga sevi mirdzam.

Daiga Lapāne

Uz ielas stāv eņģelis,
Un kliedz par sāpēm mūsu.
Vienmēr kāds aiziet,
Bet mūsu sejas rotā smaids.
Vienmēr kāds sāpina,
Bet mēs līksmojam priekā...

Tik eņģelis šis zin kā ir ciest.
Tik eņģelis šis nebaidās,
Nebaidās raudāt par visu...
Nebaidās par sāpēm kliegt..

Klusi soļus liek vienu pec otra.
Visiem šī dzīve liekas kā pasaka-
Krāsaina un gaiša....

Tik eņģelis šis zin kā ir ciest
Tik eņģelis šis nebaidās
Nebaidās raudāt par visu...
Nebaidās par sāpēm kliegt..

Tik tālu novest,
Ka smaids tam riebjas.
Tik tālu sāpināts,
Ka prieku vairs nesaskata.

Prom ejoši soļi kā mūzika viņa ausīm skan.
Kad nav vairs jāklausās balsīs,
Kas no miglas uzradās..
Un vairs neizgaisa....

Tik eņģelis šis zin kā ir ciest.
Tik eņģelis šis nebaidās,
Nebaidās raudāt par visu...
Nebaidās par sāpēm kliegt..

Spalgi spiedzieni pavadīja viņu.
Karstas asaras noskaloja viņa ciešanas...

Acis pavēris eņģelis vairs tik teic:
"Došos tur, kur zvaigznes mirdz
Tik spoži kā asaras jūsu!"