Kad no K. Zuikas uzzināju par TB/LNNK vadības vēlmi slēgt savu laikrakstu «Nacionālā Neatkarība», nolēmu noskaidrot, kāpēc. Satikos ar M. Grīnblatu, kurš paskaidroja, ka partija vairs nespēj šo avīzi dotēt – katru mēnesi Ls 3000.
       Izteicu priekšlikumu, kā turpmāk varētu izdot šo laikrakstu un tam nebūtu nepieciešama partijas dotācija. Lai tas būtu iespējams, bija nepieciešams mainīt laikraksta saturu un darbinieku pakļautību un atalgojumu. Tas nozīmēja, ka laikrakstu turpmāk izdotu neatkarīga uzņēmējsabiedrība, kuras dibinātāji un īpašnieku būtu TB/LNNK dalībnieki. Laikrakstam satura ziņā ir jākļūst citādākam, saglabājot nacionālo ievirzi. Cilvēki nevēlas pirkt partijas oficiozu. Maniem argumentiem un priekšlikumiem M. Grīnblats piekrita un teica: «Ej pie J. Deruma un runā. Ja viņš piekritīs, tad lai tā arī notiek». Ar laikraksta «Nacionālā Neatkarība» redaktoru J. Derumu sastādījām turpmākās darbības plānu. Nolēmām saglabāt redakciju pilnā sastāvā, sākumposmā samazinot līdzšinējās algas, jo laikrakstam bija pašam sevi jāuztur un naudiņas bija tik, cik bija. Vienojāmies arī par satura maiņu, atradām telpas un datortehniku.
       Bet notika citādāk. Kā savulaik «Pavalstniekā»: vienā dienā atlaida visu redakciju, pieņēma darbā jaunu redaktoru un noveda līdz kliņķim; līdzīgi notika arī ar «Nacionālās Neatkarības» redakciju. Un mums nekas cits neatlika kā ar iespējamiem līdzekļiem un cilvēkiem veidot nacionālas ievirzes laikrakstu «Latvietis Latvijā». Protams tajā ir kļūdas, bet mēs iznākam un trīs reizes esam palielinājuši tirāžu.
       Ieguvām gan lasītājus un atbasltītājus, gan noliedzējus un apkarotājus. Lai arī cik dīvainu tas nebūtu, bet galvenie «oponenti» ir TB/LNNK vadība. Un tad, kad nevar atrast argumentus pret, tad sāk apspriest nevis pateikto un uzrakstīto, bet pašus runātājus un rakstītājus. Un, lūk, bez taustāmiem un netaustāmiem pierādījumiem birst apvainojumi un apmelojumi.
       Es esot Krievijas aģents un darbojos tās interesēs un Krievija mani arī finansē. Tāpēc esmu ļoti bagāts. Katrs spriež pēc savas samaitātības. Viņi pat nevar iedomāties un nespēj noticēt, ka ir cilvēki, kas var, patriotisku jūtu vadīti, ziedot gan savu laiku, gan personīgos līdzekļus. L. Gedrovičs personīgi no katra iznākušā numura nopērk 150–200 eksemplāru. To dara arī citi laikraksta darbinieki. Neviens no viņiem nesaņem nekādu atalgojumu, tāpēc mums līdz šim ir bijuši tikai nepieciešamie tehniskie izdevumi, kuros ietilpst papīrs, pasta pakalpojumi un drukāšana. Tekstus es ievadu pats, arī maketēju pats. Protams, visam ir saprātīgas fiziskās un finansiālās robežas un tā tas nevar turpināties mūžīgi. Neskatoties uz visām kļūdām, sākums ir. Mums ir savs pastāvīgais lasītājs, un to skaits aug. Kas attiecas uz publikāciju izvēli, it īpaši vēstuļu sadaļu, tad pret mums kritiskās vēstules ievietojam visas un rakstus tāpat. Bet, kā jau lasītājs būs pamanījis, to nav daudz. Laikraksts «Latvietis Latvijā» ir iecerēts kā visu latviešu laikraksts. Tādu, kādi viņi ir, un viņiem visiem ir tiesības izteikties.
       Mūsu nedraugi jau ir aizmurgojušies tiktāl, ka mūs finansē I. Muravskis. 14. maijā redakcijā bija ieradusies I. Muravska māte pārliecinātiesm, vai tiešām viņš mūs nav finansējis, jo grasās NRA sūdzēt tiesā. Protams, ka nav.
       NRA 04.05.99. lasām: «I. Muravskis ir saostījies ar Tautas partiju un grasās tajā iestāties. Ja var ticēt tam, ko runā aizkulisēs, I. Muravskis tiekot turēts aizdomās arī par finansiālas palīdzības sniegšanu bijušo tēvzemiešu šķeltnieku grupiņai, kura izdod propogandas avīzīti ar profašistisku ievirzi «Latvietis Latvijā». Spriežot pēc dažiem Neatkarīgās rīcībā nonākušiem materiāliem, viņam ir arī siltas attiecības ar J. Nagli,..»
       Kas un kāpēc tādas baumas izplata?
       Visas šīs baumas un apmelojumus izplata tikai ar vienu mērķi: kad nevar apstrīdēt mūsu laikraksta saturu, sāk apmelot tā veidotājus.
       Grib to mūsu nelabvēļi vai nē, bet 21. gadsimts būs latviešu gadsimts. Un notiks daudz kas tāds, kas šodien liekas neiespējams un neticams. Latvija būs latviska latviešu valsts. To mums nepasniegs pārbūve un «gaišie spēki», to panāks latvieši.

       No 1998. gada 18. novembra ir iznākuši 12 laikraksta «Latvietis Latvijā» numuri.

Ziedojuši:

Andris Mazburšs       59
Laimonis Gedrovics       70
Gunārs Birkmanis       20
Arvīds Plaudis       20
Leonards Inkins       120
Jānis Derums       20
Trimdas latvietis, kurš tagad dzīvo Latvijā        520
Vladislavs Ķīselis       50
Z. Bundule (Kuldīga)       80
Juris Loze        10
Māra Bērziņa       5
Anna Jelgavniece       20

ASV trimdas latvieši       58
DV Melburnas nodaļa       100
Par pārdotajiem laikrakstiem samaksājuši:
A/S Preses apvienība       295.34
Latvijas Pasts       119.93
Iegūts no pārdošanas redakcijā       432.65
Kopā:       1999.92
Iztērēts par 12 numuriem Ls       1709.35

Atlikums:       290.57

       No minētajiem cipariem izriet, ka viena laidiena vidējā pašizmaksa līdz šim ir bijusi 142,45 Ls. Bet patiesībā tā ir lielāka. Lai apmaksātu darbiniekiem par padarīto darbu, transporta izdevumus utt. vienam numuram būtu nepieciešami 240 Ls.
       Izplatīšanas līgumi ir noslēgti ar «Preses apvienību», «+ punktu» un Latvijas pastu. Kaut arī saņemam ļoti daudz sūdzību no lasītājiem, ka laikrakstu pasta nodaļās nevar nopirkt, Latvijas pasts katru mēnesi samazina tirāžu. Daudzi arī vēlas laikrakstu abonēt. Diemžēl tas ir pārāk dārgs pakalpojums un mēs to vēl nevaram atļauties. Lai «Latvieti Latvijā» ierakstītu katalogā ir jāsamaksā Ls 1000 plus PVN, jāsagatavo sūtīšanai un tad pasts ar 30% atlaidi nosūtīs to abonentam. Tāpēc esam nolēmuši izsūtīt laikrakstu paši, par to vienojoties ar lasītāju. Ja Jums nav iespējams iegādāties laikrakstu «Latvietis Latvijā» – rakstiet mums.

Izdevējs
Leonards Inkins
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/13_maijs/lapa7.htm