Ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 31. oktobrī ielās var sastapt cilvēkus, kas pulcējas, lai atzīmētu Visu Svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu. ASV, no kurienes Eiropa pārņēmusi mūsdienu Helovīna svinēšanas praksi, 31. oktobra vakaru sagaida ar vērienu.
Bērni un pieaugušie ietērpjas visādu mošķu tērpos (kaut gan, piemēram, pirms vairākiem gadiem ASV šajos svētkos pats populārākais bija «Monikas Levinskas kostīms»), iet no mājas uz māju diedelēdami saldumus, un, ja tos nedod, tad nama īpašnieks tiek izjokots. Ja Ziemassvētkos mājās tiek rotāta eglīte, tad Visu Svēto dienas priekšvakarā pie namdurvīm novieto izdobtu ķirbi ar tajā ievieto svecītes, tāpat visur var skatīt raganu un melnu kaķu attēlus vai figūriņas. Cilvēki labprāt klausās spoku stāstus, zīlē nākotni, pat dodas uz «spoku apsēstiem» namiem. Kopumā šie svētki ir jautra jezga, pret ko gan iebilst daļa kristiešu, jo uzskata, ka Helovīns saistīts ar sātana un dēmonu pielūgsmi. Kas tad īsti ir Visu Svētu dienas priekšvakars, kur tas radies, un kā to svinēja senatnē?

Pats vārds Helovīns (Halloween) radies katoļu baznīcas iespaidā no nepareizi saīsinātā nosaukuma «Visu Svēto diena» (All Hollows Day), kas bija katoļu svētki par godu svētajiem un ko atzīmēja 1. novembrī. Tikām 5. gs. p.m.ē. ķeltiskajā Īrijā 31. oktobrī beidzās vasara un 1. novembrī sākās jaunais gads. Šos svētkus ķelti dēvēja par Sauenu (Samhain), un tā bija vissvarīgākā diena gadā. Līdzīgi seno latviešu tradīcijām arī ķelti svētku svinēšanu uzsāka jau iepriekšējā vakarā.