Cik bieži pasakām labu vārdu saviem mīļajiem!?

31. okt 2010. 14:06

Es nesolu zelta naudu
Bet rudens zeltlapu sārtu
Un mīļus labus vārdus
Ko ziemas vakaros krātu.

Ja atnāksi reiz pie manis
Uz brīdi apstājies klusu
Varbūt caur labajiem vārdiem
Tu zeltu sadzirdēsi.

Ak tomēr par zelta naudu
Nav mūžā iegūstams viss
Nāc lēnām pār manu slieksni
Un klusumā apstājies.

Tu sadzirdēsi dziesmu
Par ceļu sirdi un māju
Un zeltā atmirdzēs vārti
Caur kuriem tu neaizgāji.

Anita Zvaigzne ...


Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Lita F. 9. nov 2010. 15:17

Kas pats šādi rīkojas, tas domā, ka pārējie arī ir tieši tādi. Mums katram sava pasaules uztvere un es no tā nav jākaunās! Piedodiet, bet es esmu Kristiete!!!

Dzēsts profils 31. okt 2010. 15:49

Papīrs atļauj visu,var būt Dievs uz mēles,bet Velns sirdī!!!...

Lita F. 31. okt 2010. 14:11

Paldies, Andi!!!
Tu esi mīļš cilvēciņš, taču ne visi ir tādi!!!
Tādēļ es par labestību ar mums, jums un visapkārt!!!    

Dzēsts profils 31. okt 2010. 14:09

Rītā pieceļoties vienmār pasaku.

Autorizācija

Ienākt