Maza meitene...

Viņa bija maza meitene apmaldījusies pasaulē

Viņš viņai likās tik liels...

Nezināmas jūtas, nepazīstami cilvēki...

Viņa bija maza meitene, jaunkudzes ķermenī...

Visi skatās uz viņu un domā-

Viņa jau ir liela, viņa jau ir izaugusi...

Bet tā nav... iekšpuše viņa vēljoprojām ir maza meitene ar tām pašām bizītēm...

Tikai tagad ar saviem principiem,

Savu raksturu un vēlmēm.

Mazā meitene mainijās netikai izskatā

Bet arī dvēselē...

Viņai vairs nesmaida tik bieži...

Viņa pārāk bieži raud...

Un nejau tāpēc ka mamma neļauj iet laukā...

Tagad viņai atļauj visūr...

Bet viņa raud deļ kautkā cita...

Raud pati nezinādama kāpēc...

Mazā meitene grib saprast kas viņai ir noticis...

Bet viņa neprot

Viņai neviens nepaskaidro...

Viņa skatās caur logu uz lietus lāsēm...

Kad viņa bija mazāka skrēja lietū...

Bet tagad viņa skatās kā aiz loga tek lāses...

Tāpat tek arī viņas asaras...

Viņa ierauga zēnu, kurš iet stāvēt lietū...

Un viņa kā mazā meitene izskrien lietū...

Bet pēkšņi viņa padomā –ko es daru?

Bet tas jau bija par vēlu

Zēns jau bija pamanījis viņas asaras

Zēns piegāja pie meitenes un apskāva viņu...

Abi stāvēja lietū kā mazi bērni...

Tad mazā meitene saprata kāpēc viņa raudāja

Viņai pietrūka mīlestības

Tagad meitene zina – viņa jau ir liela

Meitene atrada to - ko tik ilgi bija meklējusi

Viņa to atrada pat nezinādama ko meklē

Meitene atrada mīlestību <3