Mūsu tautas piemiņas dienās vienmēr esmu pie pieminekļa ar plakātiem, kas pauž manas domas par valstī notiekošo. Tā bija arī 25. martā. Turēju abpusējus plakātus: «KGB ļaunuma impērijas ierocis!», ««Nemedīsim» čekistus un pakalpiņus, jo tie vajadzīgi nacionālo partizānu medīšanai!», «Atmaskojot čekistus un pakalpiņus, varēsim brīvi dzīvot!», «Saeima! Latviešu tauta prasa brīvu pieeju čekas arhīviem!»
       Tā es stāvu gadiem. Viens. Neviena nesūtīts. Pats pēc savas gribas. Kāpēc? Tāpēc ka mani, represēto, tracina, ka mūsu tautas sāpju dienas tiek pārvērstas par teātra izrādi, kurā represētie piedalās kā tādi dresēti auni, ko vada šai varai labvēlīgi gani un kas apņēmušies paklausīgi, nepaužot savu nostāju, klausīties lielo «aktieru» (ar Rumpīti priekšgalā) gudrās runas! Tā tauta tiek iemidzināta, tai tiek laupīta patriotisma enerģija!
       Šā gada 25. martā man uzbruka un saplēsa manus plakātus, un vilka kā tādu grīdaslupatu no Brīvības pieminekļa līdz Aspazijas bulvārim, un tad iegrūda mikroautobusā. Kas to darīja? Miliči, protams, par policistiem tos grūti nosaukt.
       Šādu izrēķināšanos savā 9 gadus ilgajā piketēšanas pieredzē neesmu piedzīvojis ne no KGB, ne no OMON. Reiz 8 cilvēki piketējām pie Stūra mājas, pat iegājām iekšā, kur uz soliem sēdēja ap divdesmit kaujinieku baltās ķiverēs. Neviens mūs neaizskāra, pat ar vārdiem ne.
       Šodienas policija darbojas Krievijas interesēs, nevis aizstāv latviešu tautu. Par to šais «demokrātijas» deviņos gados esmu pārliecinājies. Latvietis savu viedokli nedrīkst izteikt, taču tai pašā laikā pat pie ASV sūtniecības poliči mierīgi noskatās, kā, sarkaniem karogiem plīvojot, pretlatviskus saukļus aurojot, ālējas interfrontietes Ždanokas organizētais pikets, ai, piedodiet, «tikšanās ar vēlētājiem», un šī pretlikumīgā darbība nerada «kārtības sargos» nekādu sašutumu. Vakarā televīzijā, rādot «interpiketu», komentētāja izteicās, ka Latvijas Republika ir demokrātiska valsts un katram ir tiesības paust savus uzskatus. Ja tā, kādēļ tad ar mani varmācīgi izrēķinājās? Vai tādēļ, ka esmu latvietis, kam mīļa šī zeme un kas nevar samierināties ar noziedzīgo politiku, kas vērsta pret manu tautu? Vai man vajadzētu tāpat kā citiem represētajiem visu aizmirst, ar visu samierināties? Nekad tas nenotiks! Kamēr manu tautu un zemi žņaugs noziedzīgā prokomunistiskā vara, kamēr Ždanoka un viņai līdzīgie sēdēs domē un Saeimā, gaidot Krievijas kvēlos apkampienus, nekad es nesamierināšos!

Vilis Lode
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/14_junijs/lapa3.htm