(1999.g.)  6. maijā Latviešu biedrības Līgo zālē notika Latvijas valstsvīra un kultūras darbinieka Miķeļa Valtera mūža 125. gadskārtas atcere.
       Nepelnīti noklusētā M. Valtera dzīves gaitā galvenās līnijas ir mūsu nacionālo interešu aizstāvēšana, cīņa par Latvijas neatkarību un pārkrievošanas apkarošana visgrūtākos apstākļos. Dzimis viņš Lejaskurzemē daudzbērnu strādnieka ģimenē, iemācījies vairākas svešvalodas. Sākotnēji sociāldemokrātu ideju piekritējs M. Valters vēlāk kļūst par kvēlu nacionālistu un Latvijas neatkarības cīnītāju. M. Valtera cīnītāja garam raksturīga ir prasība, kas publicēta 1905. gadā Sociāldemokrātu Savienības mēnešrakstā – pilnīgi sadalīt Krieviju un Latvijai, Baltijas tautām, kā arī citām Krievijas apspiestajām tautām izcīnīt pilnīgu neatkarību.
       Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas M. Valters ir iekšlietu ministrs Kārļa Ulmaņa Ministru kabinetā. Viņam varam pateikties par Aizsargu organizācijas un Valsts policijas nodibināšanu. Tās bija spēka struktūras, kas veica Latvijas iekšējo apsardzi laikā, kad valsts bruņotie spēki cīnījās pret ārējiem ienaidniekiem. M. Valtera darbība vairākos gadījumos izsauca sociāldemokrātu nepatiku, un 1919. gada septembrī viņam bija jāaiziet no Ministru kabineta, lai gan viņš palika K. Ulmaņa personīgs «tu» draugs. M. Valteram tika uzdota Latvijas interešu aizstāvēšana un valsts reprezentēšana dažādos laikos Francijā, Itālijā, Spānijā, Polijā, Ungārijā un Beļģijā. Šo uzdevumu var arī raksturot kā godpilnu trimdu. Pēc Latvijas okupācijas M. Valters palika Rietumos un cīnījās pret PSRS melu propagandu ar savu spalvu un publicista talantu. M. Valteram bija arī dzejnieka talants. Savas dzejas viņš publicēja ar pseidonīmu Andrejs Paparde.
       Atceres vakaru organizēja un vadīja vēsturnieks Oļģerts Tālivaldis Auns. Viņam paliek parādā pateicību Latvijas Saeima, valdība, ierēdniecība, Inteliģences savienība u.c., kam nebija ienācis prātā atcerēties mūsu valsts pirmo ārlietu ministru. Patīkami pārsteidza iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs, kas ar dažiem vārdiem atcerējās ministrijas pamatlicēju Latvijā. Par iespēju rīkot atceres vakaru pateicība pienākas RLB priekšniekam Jānim Streičam, kura laipni atvēlētās telpās pasākums notika. Ar runām M. Valteru atcerējās departamenta direktore Ārlietu ministrijā Eva Vijupe, literatūras vēsturnieks Viesturs Vecvagars, filozofs Edgars Mucenieks, skolotājs Māris Ošs. Īpaši gribu atzīmēt vēsturnieku Elmāru Pelkauu par saturīgā, izsmeļošā un ļoti interesantā ziņojumā attēloto M. Valtera dzīves gājumu. Gribētos lūgt Pelkaua kungam, lai viņa stāstījums būtu pieejams arī rakstiskā veidā.
       Pasākumu kuplināja jauniešu dziesmu pulks Rija (vadītāja Dzidra Rijniece), vīru koris Tēvzeme (Andris Jansons) un Latgales dziesmu ansamblis Oluteņš (Eugens Karūdznīks).
       Atceres vakara dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar M. Valtera grāmatām, ko sarakstījis gan polītiķis, gan dzejnieks.

Visvaldis Brinkmanis
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/14_junijs/lapa5.htm