Vai joks skaitās arī joks - nejoks...
Nu, tāds, kurš nav smieklīgs un no
kura nebirst asaras, un arī tāds kurā nav
pat kripatiņa smieklu gāzes vai šķipsniņa vaniļas cukura? Kā uztvert tos, kuri smejas par jokiem - nejokiem? Kas viņi ir, ko viņi dara un kāpēc?
Nejoks, viennozīmīgi, nebūs joks, jo tur taču nav nekā smieklīga. Un vai smieties par nejokiem ir labi vai slikti. Un kā pārējie uztver tos, kuri smejas par tiem kam patīk joki - nejoki. No kurienes viņi rodas, kas viņus rada?
Kāpēc mēs par tiem smejamies...

Nejoks sastāv no 'ne' un 'joks', tātad, tur taču ir jābūt arī kautkādam jokam?
Protams, nejoks nebūs joks, bet kas tad tur it tik smieklīgs?

Atbildi var meklēt jokā, bet ja nejokā joka nav, kur tad to meklēt?

Nejokus nepazīst tie, kas par viņiem smejas, tātad atbilde ir mūsu priekšā...
Nejoks nav joks.

Un tomēr, cilvēki, kas taisa nejokus, vai viņi ir neveiksminieki - klauni, vai parasti cilvēki?
Nejokus netaisa prieka pēc, tos taisa, ja cilvēks ir nogarlaikojies...

Kā tad tie nejoki top, kas viņus vērtē?
Vai nejokiem ir jēga, kāda?

Labs joks, visnotaļ, nemētājas uz ceļa kā konfekšu papīrits.

Nejoki - mētājas uz ceļa, atkritumos, žurnālos, prātos...

Kāpēc jokus pārtaisa par nejokiem?