Es šorīt agri saderēju
Uz Laimīti – ar vēju,
Ka atnesīs man lietus
No puķu laukiem ziedus.
Nu strīdas vējš ar lietu,
Par katram savu vietu,
Tiem nāk vēl zibens talkā,
Kurš paslēpies ir puķu laukā.
Tas ziedus maigos sargā,
No rudens vēja bargā,
Bet lietus tiem kā rasa,
Par Laimīti ik rītu prasa.
Ir vakars klāt un lietus līst,
Tik puķu lauki nenovīst.
Man lietus nu ir atnesis,
To ziediņu,kurš uzplaucis.
Ne velti šorīt derēju
Uz Laimīti - ar vēju,
Tas nu pie loga grabinas,
Un lapas kokos sačukstas.
Tam vējam ir kas klēpī aukstā,
Tā Laimīte nu kuru es,
Jau turu cieši savā plaukstā…
NETAAKAAVISI