Mūžu ilgi ir minamas mīklas,
mēs kopš bērnības mācāmies:
cik dziļi zaķis mežā skrien?
cik dziļi zosis ūdenī brien?
Es gudroju,viltību nenojaušot,
sarku par savu naivumu smieto,
līdz dzīve ačgārnās atbildes iemācīja,
līdz kamēr tā spēlīte vienkārša kļūst./aut.nez./
Atslegas vārdi: Mīklas1
Vecis jautā bārmenim:
-Kādas sastāvdaļas ir tajā kokteilī?
-Cukurs,piens un rums.
-Un kāda garša?
-Lieliska!Cukurs ir spēks,piens-enerģija!
-Bet rums?
-Rums ir ideja,kur likt spēku un enerģiju!
-Oficiant,kāpēc vāzē ir mākslīgie ziedi?Augstākās klases restorānā uz galda varētu būt arī dabīgie ziedi!
-Jums taisnība,bet kopš tā laika,kad mūsu restorāns kļuva par veģetāriešu restorānu,apmeklētāji domā,ka dabīgās puķes ir uzkodas.
restorānā:
-Viesmīl,man zupā peld muša!
-Nevar būt,kungs,mušas neprot peldēt!
Apmeklētājs: “Es, protams, atvainojos, bet kādēļ parasti šajā zupā bijuši divi gabaliņi, bet tagad viens?”.
Oficiants apskata šķīvi: “Oi, atvainojos – laikam pavārs aizmirsis to sagriezt!”.
Ienāk restorānā apmeklētājs. Izpētījis ēdienkarti, tas saka oficiantam: “Man lūdzu sivēnu, bet viņam jābūt netreknam, mazliet sālītam, bet ne sāļam. Tas nedrīkst būt pārāk ciets, bet arī ne pārāk mīksts. Un, protams, tas nedrīkst būt piededzis, bet arī ne pārāk negrauzdīgs.
Oficiants pēc mirkļa, it kā cenšoties visu atcerēties: “Bet kāda asinsgrupa nepieciešama? “.