Man arī gadās pūces un eža apvienojumam būt. Reizēm.
Bet tas tā derīgi. Un galvenais- pārejoši.
  
Un tad- "pūce, pūce, tral-lal- lā!...es atkal smaidu.... bet, ja nosauc par saulīti (pfff!) - atkal rūcu...  

Nu protams, ka vajag...dusmas ir viena no cilveeka sajuutaam, un cilveeks bez pilveertiigaam sajuutaam taads daarzenis vien buutu! :))) Cita lieta vai cilvis speej kontroleet savas emocijas, un to izpausmes ir adekvaatas! :)))

patiesibaa,tas neko nedod,jo lietas pasas par sevi nemainas . Dusmaas var daudz ko sarezgit un sabojat.

arvien onlainaa...........tieši tā arī ir!

ja dusmas uz kaada..,tad jaa,paariet atri. Biezi ir dusmas uz sevi.tad gan tik atri nepariet.

Aigar Roni..........labs video!

Nu re LowlyB Bebe.........Tu man piekrīti!

Man tā pat kā tev - vienatnē ātri pagaist dusmas!!!

Labs dzejolis - pareizs.........uz šo brīdi,bet es jau tikai uz mirkli.........dusmojos.
Drīz jau pāries!

http://www.youtube.com/watch?v=NJCsJWicL3c&feature=related

Kā troksnī gulēt var?
Kā traks rej mūsu Duksis.
Sētsvidū nosēdies,
Tas sarāj mēness pusi.

"Ko tu tā satraucies?
Guļ visi! Paliec klusu!
Vai varbūt mēnestiņš
Tev nočiepis ir blusu?

Tam pašam debesīs
Ir zvaigžņu-cik tev blusu!
Labāk vien būdā lien.
Tev vēlu saldu dusu!"[
<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<
Nevaru ilgi dusmoties uz tevi,
Ne ļauties egoismam,
Kas cenšas pārņemt savā varā,
Jo tevi mīlu neprātīgi,
Kad tavās acīs lūkojos.
Ko darīšu ja sagrūs manu sapņu pils,
Kur šobrīd abi dzīvojam,
Ko darīšu ja aizaugs mīlestības taka,
Ko manā sirdī iemini.
Tad sēras pārņems manu sirdi,
Un melnās vārnas nežēlīgi ķērks,
Tās ņirgāsies par vientulību,
Kas manā sirdī atgriežas.
Un atkal iešu vientulības taku,
Kas pusi mūža staigāta,
Un bezceribu malkiem dzeršu,
Kaut neatdos tie zaudēto.