Vēl es negribu, ka uzsnieg sniegs.
Man vēl saules glāstu nepietiek,
Man vēl ziedi manā dārzā zied,
Putni kokos līksmi dziesmas dzied.
Negribu, ka koki lapām raud,
Kad tos sala elpa naktīs skauj,
Atļaut mūžam zaļot, jauniem būt,
Jo tie dzīvi ir, tie arī jūt.
Aiztrauc dienas, aiztrauc naktis prom,
Staltie koki balti nosarmo.
Sapņus redz tāpat kā redzam mēs,
Zaļo, zied tie, bites šiverē.
Pāries ziema, vajag paciesties.
Pavasaris būs, to zin ikviens.
Šajā aukstā laikā sildīties
Atmiņās var, silti ietinies.

/Aija Celma/