Drīz mārtiņlaiks,būs ziemai vārti vaļā,
Bet rudens nesteidzīgi projām iet.
Nav ceriņkrūms vēl metis lapas zaļās
Un neklaudzina zīlīte pie rūts.

Vēl savu ziedēšanu sniega rozes gaida,
Ko zaļās lapas ,it kā segā tin.
Bet rudens pelēcībai smaidot,
Nu mārtiņrozes savus svētkus svin.

Gan dzeltenā,kā pati saules māsa,
Gan rozīgā,kā pavasaros ābeļzieds,
Gan ari sarkanā,kā padebeši sārti,
Steidz rudenī vēl kādam prieku sniegt.

Un tādēļ nesteidzies tu ziemel aukstais ,
Ļauj mārtiņrozēm svētkus nosvinēt.
Gan paspēsi ar ledus ziedus baltos,
Vēl manu logu rūtīs izplaucēt.