Man patīk skatīties ar citu siržu acīm,
Un aizmirst to, kas svarīgs tikai man,
Un jautāt klusumam, kādēļ tas negrib sacīt
Tos vārdus īstākos, kas smeldzot naktī skan.

Man patīk apvāršņos ar prieku plaukstās dejot,
Kad visas zvaigznes vienā zvaigznē riet,
Un garām mirkļiem sāpīgajiem ejot,
Par spīti putenim pār sapņiem sauli liet.

Es vēlos pasacīt Tev pavasara paldies -
Tik siltā trauslumā, lai vārdi rasā plaukst,
Un katram laika apskāvienam ļauties,
Lai uzzied debesis un sirdis nenosalst.

(c) Agnese Līcīte, 2010