Svētki arī Lāčplēsim. Tikai jāsaka uzreiz - tā nav Lāčplēša dzimšanas diena. Nav. Lāčplēša vārds dots valsts, tautas, armijas svētkiem. Tikai šī tauta nu ir tā antiņu tauta, gļēva antiņu tauta. Diezin vai šodien ietu cīnīties basām kājām dubļos un aukstumā par savas tautas nākotni. Nenoliedzami labāk un skaistāk ir turēt tos skaistos miljonus tikai savam priekam, vienalga, vai tie miljoni nākuši godīgi vai negodīgi. Nauda nosaka visu. Par to var nopirkt arī mīlestību. Ir tādi, kas tā domā, dara un ir laimīgi. Nauda nosaka visu. Ja bermonts būtu varējis paņemt vēl vairāk naudas, gan jau pasaules karte būtu savādāka nekā tā ir bijusi gandrīz 100 gadus. Ne tikai karte, bet arī dzīve.

    Par to lika aizdomāties vakar saņemtie vārdi - lai tavi un mani bērni un bērnubērni zinātu īsto Lāčplēša dienas vēsturi. Nu un, ka tikai tie daži zinās? Vai tad vēl daži nezin? Un ko gan mēs esam izaudzinājuši? Politikāņu šlaku, kuri domā tikai par savu labumu, ne tautas, kura mīt uz šīs zemes, par kuru cīnījās tie, kas krita. Viņus nošāva, noindēja uzreiz. Vienā mirklī. Nākamās viņu paaudzes nīcina ārā lēnām, pamazām.

   Kur ir optimisms? Tur, ka šodien vēl esmu, rīt vēl, cerams, būšu?

  Zeme, valsts, par kuru cīnījās, aizaug. Pārvēršas par skaistu dabas stūrīti. Ar dažām, gadsimtus vecām pilīm, kuras apskatīt