Pārlasot Latvijas laikrakstus, nevar nepamanīt, ka notiek lielas diskusijas par Baigo gadu, kā arī par to, vai čekā ir strādājuši žīdi, vai nav.
       Šinī sakarībā gribu pastāstīt kādu pašas piedzīvotu epizodi no laika, kad karš jau bija sācies, bet vācu armija vēl nebija ienākusi.
       Tolaik mūsu ģimene dzīvoja Valkā, es tikko biju beigusi ģimnāziju. Ja kāds no vecajiem valcēniešiem lasītu šo vēstuli, tad noteikti atcerētos manu tēvu, kas tolaik bija ģimnāzijas skolotājs.
       Tajās nedrošajās dienās, kad mainījās armijas, daudzi valcēnieši drošības dēļ devās uz laukiem pie radiem vai draugiem. Tā darījām arī mēs.
       Kādu dienu sadomāju aiziet atpakaļ uz pilsētu paskatīties, vai mājās viss kārtībā, un paņemt kaut ko ēdamu līdz. Pilsēta bija pilnīgi kā izmirusi, pa ielām staigāja tikai čekisti, pulciņos pa 2 vai 3, un tie visi bija žīdi. Tajos laikos Krievijas žīdus no krieviem varēja atšķirt jau pa gabalu – līkais deguns, biezās lūpas, sprogaini melnie mati, tumšā ādas krāsa – tur nevarēja būt šaubu, kurš krievs, kurš žīds.
       Laimīgi mājās tikusi, saliku šo to no pārtikas groziņā un devos atpakaļ. Uz ielas man pienāca klāt divi čekisti un prasīja, ko es nesot. Viens sacīja otram: «Šausim nost, viņa droši vien ir vāciešu spiedze. Otrs atbildēja: «Lai pagaidām iet, gan jau vēlāk dabūsim to balodīti ciet.» Tā es tikai par matu no nāves izglābos, jo kurš gan kara laikos daudz domā – ja ir šaubas, tad drošāk nošaut.
       Šo mazo piedzīvojumu es uzrakstu, jo redzu, ka ir zināmi spēki, kas grib pārrakstīt Latvijas vēsturi un iestāstīt pasaulei, ka nekāda Baigā gada nav bijis un ka žīdi nav strādājuši čekā. Lai šie ļaudis zina, ka vēl ir dzīvi daudzi aculiecinieki, kas visus šos notikumus ir redzējuši savām acīm. Tos var atrast nevien Latvijā, bet visā plašajā pasaulē.

Aina Krieviņš,
Kanādā
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/14_junijs/lapa7.htm