Es šodien tevi cieši turēt gribu
un visai dzīvei viegi cauri vest.
Ir pirmais valsis, pirmā mīlestība,
ko nesu tev, un ko būs mūžam nest.

Mēs iedejosim gados, saulē tītos,
vēl nebeigsies, es zinu, valsis šis.
Mums virpuļot, kaut dažreiz kājas pītos
pret oļiem pelēkiem, ko lietus atnesis.

Es nelaidīšu tevi nekad vaļā,
un tu jau pats pie manis turies klāt.
Vai sirds var pukstēt satrauktāk un skaļāk?
Vai mīlēt iespējams ir arī savādāk?

Ir pirmais valsis, pirmā mīlestība.
Kad acis pieveram, mēs tikai divi vien,
un abi zinām savu patiesību
par brīžiem, kas prot stāties, kas - prot skriet.

Es šodien tevi cieši turēt gribu
un visai dzīvei viegli cauri vest.
Viens otram nodejosim pirmo mīlestību.
Viens valsis. Divi mēs uz pasaules.

/wnk.Laimdota/