...mīļums tuvāks...vienmēr......
16. nov 2010. 10:28
☼´¨*•.¸✿´¨*•.¸☼´¨*•. .•*´¨☼¸.•*´¨✿¸.•*´¨☼
Viss ar kaut ko sākas.
Rīts sākas ar saules staru
Un rasu zieda kausā.
Draudzība sākas ar smaidu
Un siltu drauga plaukstu.
Mīlestība ar acu skatu,
Kas saista un nelaiž vaļā,
Ar satraukumu krūtīs
Un sirdspukstiem skaļiem.
Un prieks sākas tur,
Kur Dvēselei durvis vaļā.
/Gundega Salna/
☼´¨*•.¸✿´¨*•.¸☼´¨*•. .•*´¨☼¸.•*´¨✿¸.•*´¨☼
Atslegas vārdi: Mīļums.0
Komentāri (11)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Moon M. 16. nov 2010. 14:37Nu Aivar.....ko Tu uzreiz tā.......cik vīriešu tik īpašību un katram liekas,ka ir īpašs.
Aivars K. 16. nov 2010. 14:09nē, moon, nav vis.. nu nevaru es tupumu vērtēt kā *īpaši cēlu* īpašibu..
Moon M. 16. nov 2010. 11:26Vīrietim jau visas īpašības ir sevišķi īpašas......
Nauris F. 16. nov 2010. 10:57ipashaas iipashiibas jaaveertee praatiigi:p
oome S. 16. nov 2010. 10:56Nauri ,arii taa ir laba iipashiiba...
Moon M. 16. nov 2010. 10:54Lai kā cilvēki cenšas slēpties paši sevī -aiz sevis uzceltajām barjerām-mīļums ir un būs tas,kas sildīs ik katra cilvēka sirsniņas......
Nauris F. 16. nov 2010. 10:54nauris apstulba
oome S. 16. nov 2010. 10:54Miljuma pilni cilveecinji...
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:52Naurim ļoti skaists dzejolis ! Laurīt ,lai Tava sirds vienmēr auļo un nekad ,lai tā nesāp !
Nauris F. 16. nov 2010. 10:43Re, kā nu atkal sāp.
Un liekas, ka es drīz mirsu.
bet, re, kā meitene krūmā kapj, un rokas tai pilnas ķiršu.
Tik nolādēti atkal sāp,
Ka sirds no sāpēm auļo.
bet meitene, re, no jūras kapj
Un blakus man kājas sauļo.
Un viss tik vienkārši jāpacieš,
kaut sāpes deg ta ka lāpā
bet meitenei - viss tik piegulošs, ciešs,
Un strazdu balsī ta pļāpā.
Gar pamali, re, saule vecu mākoni vazā.
Un meitene smejas un saka: re,
lai pasauli nepiedrazā! :)
Sap. bet, re, kādi pilni zari
balsu, ķiršu un nošu.
Un meitene saka : es tevi arī
neatdošu!
I.Z.
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:36