Vienu saujiņu laimes ar zemeņu garšu
Iebēršu Tavā dziļajā cerību bļodā...
Otru,ar sārto un sniegbalto puķzirņu smaržu,
Atstāšu sev...
Vienu riekšavu zvaigžņu un mēnesi līku
Likšu zem Tavu gaistošo nedienu pēdām...
Otru,kas mazliet par nosalušu un sīku,
Paņemšu sev...
Pusi no saules,kas sildīja vientulību,
Ielikšu Tavās vēju skūpstītās plaukstās...
Otru,lai nezustu pilnības bezgalība,
Glabāšu sev...
Vienu pusi no sapņa,kas paslēpies kabatā,
Bēršu Tev cukura vietā pie ķimeņu tējas...
Otru,kas apbiris magoņu liesmām un madarām,
Paslēpšu sev...
Pusīti mirkļa,kam žūstoša siena smarža,
Ziedīšu kautri uz Tavas brokastu maizes..
Otru pusi,lai nejustu vērmeļu garšu,
Ziedīšu sev...
Vienu saujiņu laimes un otru - ar mīlestību
Lielajā cerību bļodā iebēršu es...
Kamenes pūkainām kājām aizlidos vientulība -
To neņemšu sev...
{l.Vištarte}