Edvīns Jansons

Man nevajag Krievijas plašumu
Un Šveices kalnaino leju,
Man pietiek ar Gaujas knašumu
Un Čaka smeldzošo dzeju.

Es skatos no pilskalna Tērvetē
Uz Anneles priežu silu:
Plūst rāmi ūdeņi Lielupē,
Zem Zemgales debesīm zilām.

Es veros, kad ievas zied Siguldā,
No Turaidas Latvijas Šveicē;
No augstā pilskalna Kandavā
Pie Abavas vasaras tveicē.

No Daugavas krasta Lielvārdē
Ar roku Burtniekam māju,
No Rāznas ezera Latgalē
Es priecīgs Gaiziņā kāpju.

Nav skaistākas zemes pasaulē
Par Latviju, Dzimteni manu!
Kad iešu pie Tēva es aizsaulē
Līdz paņemšu sirdī kā savu.