Kad ievas šūpos baltas sveces
Un tulpes dārzos sārtas degs,
Pie Tevis, māmulīt,  mēs nāksim
Par visu pateikt Tev paldies.

Paldies par Tavu mīļo smaidu,
Kas vienmēr sagaidīja mūs,
Un asaru uz Tava vaiga,
Kas mācīja mūs līdzi just.

Paldies par to, ka iemācīji
Mums katru darbu labi veikt
Un svētku rītā siltu maizi
Uz balti klāta galda celt.

Cik žēl, ka nevaram no dzīves
Neko Tev,  māmulīt vairs sniegt.
Vien smaržojošu ievu klēpi
Un klusi pasacīt  paldies.  

(SILVA)