Vēl sniegamāte pārslu krelles taisa
Un ziemeļdēli ledusrozes sola dāvāt rīt.
Bet sirds man ilgojas pēc sārta lazdas zieda
Un balta sniegpulksteņa, kas zem sniega aizmidzis.

Vēl naktī sniegi aizputina takas,
Kas dienas steigā paspētas ir mīt,
Bet sapņos esmu es pie zilas debess akas,
Kur izslāpusi cīruļdziesma steidzas padzerties.

Tad vēji atkal iegriež sniega dzirnas
Un sniegamātei krelles vaļā irst.
Klīst manas domas tā kā biklas stirnas
un stāj vien tur, kur pavasaris dārzos baltus ziedus ber.

(SILVA )