Devīze : ''Valoda- vieta, kur sastopas gars ar garu, stars ar staru, cilvēks ar cilvēku.''

Valodu var salīdzināt ar kādas lielpilsētas lidostu. Valodā, tāpat kā lidostā, satiekas vārdi un cilvēki, emocijas un laiks, tālums un tuvums.

Taču lido ne tikai lidmašīnas. Vai jūs zināt, ka lido arī vārdi? Reizēm neapdomāti, citreiz dusmās teikti, gadās arī apzināti un asi kā dzelksnis, kas rada gadiem ilgu asiņojošu brūci. Taču arī maigie vārdi lido... Tie ir viegli kā tauriņu spārni, klusi kā vējš un maigi kā mīļa melodija. Cik gan daudz mīļuma un maiguma mēs viens otram spējam dot, tikai pasakot dažus vārdus. ''Cik Tu šodien labi izskaties.'' ''Tu man esi vajadzīgs.'' ''Paldies, ka esi man blakus un ka esi.'' Vai tad tas nav lidojums? Tīrs, nesamākslots un tik tuvs mums katram. Dvēsele paceļās augstāk par visaugstāko mākoņu kalniem, un sirdī ieplūst miers, prieks un harmonija. Lai kontaktētos ar kādu cilvēku, mums ir jārunā.
Jā, reizēm var iztikt ar žestu vai glāstu, taču bez valodas....
Lidmašīnām vienmēr ir jāaizlido. Lai atgrieztos un atkal dotos prom. Tāpat arī vārdi ir jāpasaka, lai kādi arī tie nebūtu. Mēdz teikt-neizraudāta asara un nepateikts vārds ar laiku pārvēršas akmenī, kas nospiež sirdi.                                                                    [b]Tāpēc nekrāsim dvēselē akmeņu kaudzes, bet ar valodu audīsim smalku staru tīklu, kurš mūs visus savienos.[/b]