Redzi, to jaciņu ir krietni vieglāk nopirkt, nekā padomāt un izdarīt ko citu- piemēram, sakrāt naudiņu. Tālāk- ja dāma šitādu štelli kā vardarbīgs tēvainis pacieš ilgi un dikti- tātad gūst kaut kādu , citiem nesaprotamu, bet viņai pašai - visai saprotamu - labumu. Tas varētu būt- pažēlošanu , uzmanību no sabiedrības puses, savu kaut kādu kompleksu apmierinājumu.Tālāk seko tīri personīgas īpašības kā- bailes, nespēja un negribēšana uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, slinkums- labāk zināms ļaunums, nekā kas jauns un nezināms, u.t.t.Plusā vēl vecāku paraugs un ieaudzinātais. Kamēr viņa pati netiks ar šo visu galā- cits nepalīdzēs. Vai un kad tiks līdz citām domām , kas būtu jādara- to neviens nevarēs prognozēt.

Olgai pilnīga taisnība, kādreizējā paziņa ar vēstules palīdzību man atsūtīja šokējošu ziņu, viņa gaidot jau trešo bērniņu (no otra vīra) un esot nodomājusi atstāt vinu slimnīcā. Tā kā man bij tikai puikas, uz ko atbildēju, vai viņai prāts, savu bērnu un vēl meitenīti, par ko es labprāt tikai priecātos! Nebij ilgi jāgaida atbilde, ja es esot ar mieru, vedīšot man. Protams, tas man bij kā ar āmuru pa pieri, nebiju tādam gājienam gatava, ko teiktu mana ģimene, kaut kādā veidā atkratījos, bet kas notika tālāk - nezinu   . Kaut kad sen rādīja pa televīziju, ka klīst pa pasauli tikai ar vecāko meitu, otru laikam tomēr atstāja. Izriet, ja gribi palīdzēt ar vārdiem, var gadīties, ka būs jāpalīdz arī ar darbiem.........

   Ir agresīvās sievietes,klopē savu mīļoto,provicē ,bet kad dabūn pretīm šo to pietēlo.Vīrieša augums un spēks ko tam daba devuse ,brīdina. Ja sievietē kaut kāds trauslums,sievišķība,mums to jāaizsargā.Savai paziņai tu nepalīdzēsi,bet negativu uzņemsi sevī.Izvairies,pārvari ziņkārību!

Pašcieņu vispār mamma "iemāca". Diez vai ir vērts justies pārākiem par cilvēkiem, kuru dzīves veidu neizprotam. Nez kā paši viņu vietā (ar viņu iedzimtām spējām un dzīves pieredzi) dzīvotu un rīkotos. Sastopot tādus cilvēkus jāuzmanās uzņemties "glābēja" lomu. Tad nu gan var iekļut ķezā.