Cerība. Lielās cerības. Viltus cerības. Velta cerība. Muļķa cerība. Un kas ir liela un maza cerība?
Es dzīvē esmu bijusi divreiz cerībās. Tādā vārdā tak arī dēvē to laiku, kad sieviete ir grūtniecības stāvoklī.
Tas, ka man būs jaunas melnas ādas garās bikses, īsi, zemi zābaciņi un kaut kāda tipa zamšādas vai aitādas jaka ar kupliem piedurkņu galiem nav nekāda cerība. Sapnis tas ir. Sapņi nav lieli vai mazi. Sapņi ir sapņi. Tie kādreiz piepildās. Tikai jātic ļoti, ka piepildīsies.
Cerēt varu, ka būšu atkal vajadzīga daudziem cilvēkiem. Kā kādreiz. Tāda muļķa cerība varētu būt. Tikai, kas šodien ir tie muļķi, es vai tie citi?
Jāpaņem slota. Pirms dažām dienām nopirku jaunu. Jāpārbauda, vai vecais kāts lidošanai gana labs. Pie reizes apskatīšos, vai tad tiešām visi gaismas starojumi jau izslēgti. Arī pārbaudīšu, vai mans sapnis, ka tumsa ir sliktāka par gaismu, piepildās vai ne.