Laime ir prom...So dzeju es veltu TEV!!

22. nov 2010. 22:08

Pienak bridis, kad saprotu, Ka laime ir prom...
Ta taluma devas...Un vienu mani atstaja...
Vel pedejais acu skatiens - Nakts klusuma...
Vel pedejais skupsts - Milas deja...
Taurini vedera vairs nedejo, Ka pamirusi sirds tagad raud.
Menesgaismas apspideta - es tagad vientuliga sezu...
Lai cik ari lamiga es vareju but, manasas ciesanas nebija ta vertas.
Lai cik ari gruti tas nebutu, man aizmirst vinu bus lemts...
Seit nelidzes manas asaras, Jo vejs tas taluma aizskalos...
Seit nelidzes man laiks, Jo retas mana sirdi paliks muzam...
  Man atliek ceret un gaidit, Ka viss, kas bijis izgaisis.
  Man atliek raudat un balsi kliegt, Jo nesaskatis tas sapes neviens,
Kas mana sirdi un prata un mit... Ka apreibusi es tagad klainoju,
Mieru es nerodu it nekur. Mavas acis - Asaru un sapju pilnas.
  ES gatava celos krist... Laiku atpakal pagriest.
  Es gatava Nave iet - Tik sapes, lai pazud!!!
Tik daudz asaru un sapju, Atminas manas slepj.
Man saka, ka milet vinu nav verts,Tik asaras un sapes ta sniegs.
Man saka, ka aizmirst vinu ir pedejais laiks, Gan citu Tu atrast spesi...
Bedu sagrauta, Vientuliba pamesta.es sezi un domalu -
"Ko talak man darit?" Tik gruti man vienai bez vina,
Kad nav naktis, kas sasilda manii...
Tik gruti man cela doties, Kad prats liek palikt  ar Tevi...
Man zud iedvesma, Jo Tevis man blakus vairs nav.
Bet skumjas savas nebeidzamajas -
So dzeju es veltu TEV!!!

Atslegas vārdi: So dzeju es veltu0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dzēsts profils 22. nov 2010. 22:43


sāpīgi, bet tā notiek

Autorizācija

Ienākt