Kāda pļāpīga sieviete, kurai prieku sagādāja citu cilvēku neslavas celšana, no biktstēva saņēma sekojošu dīvainu sodu:
“Aizejiet mājās, uzšķērdiet vienu spilvenu un izkaisiet spalvas uz ielas. Tad atkal atnāciet pie manis!”
Kad viņa atgriezās, priesteris pavēlēja: “Tagad savāciet visas spalvas vienkopus! “Sieva uz to atbildēja: “Tas taču vairs nav izdarāms. Tās visas taču izkaisītas pa vējam! “Tad viņš atbildēja: “Tieši tāpat ir ar Jūsu ļaunajiem vārdiem par citiem. To Jūs vairs nespējat pilnībā izlabot.”