Sēžu.......un bolu aces!
24. nov 2010. 09:49
Nez kaut kāds tukšums........nav ko teikt,nav ko piebilst!
Nekā nav..............tikai šādas tādas bildītes.
Patīk man ar to ūdeni viss.................ziemā aizsals un nekā!
Ar slidām pa virsu!
Vai ledus mēdz būt gluds?.........diezvai.........kā dzīvē - ar grumbiņām,izcilnīšiem......
pašam jālīdzina,lai tā slīdēšana uz ledus nebūtu sāpīga.
Un tā pa mazam uz priekšu!
Atslegas vārdi: uz ledus un zem tā0
Komentāri (12)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Medus M. 26. nov 2010. 20:22 "'Es jau atklātā jūrā nepeldu, tik pa maliņu...ar prātu...""
Paņem vienreiz un izslēdz to savu PRĀTU! Domā, ka tas ir PILNĪBA?
Zivtiņas un ūdens suģestē...
Ilze B. 24. nov 2010. 13:20Vilks Vientuļais - patika!
Kamēr klausījos..........skatījos uz lielo rupuci un iztēlojos kā šis pa tiem plašumiem
turp un atpakaļ meklē savu bruņurupuču meiteni!
Vilks V. 24. nov 2010. 12:38Ar Tavu atļauju,papildinot šo brīnišķīgo bloga ierakstu,ievilkšu
arī savu-krāsaini-skanošo otas triepienu!
Ceru,ka patiks!
Ilze B. 24. nov 2010. 11:50Jauku dienu!
Dzēsts profils
24. nov 2010. 11:47Kuš! šobrīd rāmums- krāsas un zivtiņas
Pazūdu pasaulē! Jauku dienu!
Ar sprikšķiem!
Ilze B. 24. nov 2010. 11:45Jā.............par to drošo sajūtu taisnība!
Dzēsts profils
24. nov 2010. 11:41 Es jau ar prom atklātā jūrā nepeldu - tik pa maliņu, ar prātu. Šitas jau tik brīžiem, kad klikšķis- nakts, jūra, nupat aizgājušās saules pēdas debesīs un drošības sajūta blakām
Dārzniece K. 24. nov 2010. 11:40Man ūdens arī patīk, kaut neprotu peldēt, bet tas nenozīmē, ka baidītos viena pati iebraukt dziļā ezerā ar laivu un pamakšķerēt....
Ilze B. 24. nov 2010. 11:32Nu dikti jauki tie tavi ūdeņi Ilon!
Es jau ar kaut kā mācētu no tā ūdens izķepuroties............bet dziļi iekšā tais
ūdens dzīlēs ,laikam, tomēr nēeeee...........būs man viena no tām fobijām!
Bet skatīties varu stundām!
Dzēsts profils
24. nov 2010. 10:22Man arī patīk ar to ūdeni viss (kopš pirms pāris gadiem peldēt iemācījos ).
Piebiedrojos taviem ūdeņiem ar savējiem. Manējie gan bez acīmsaredzamām zivĒm (tie trakie Kuldīgas laši, tie lai citai reizei paliek ), bet viņas tur ir
Te Lielupe, kuras rāmumā varu lūkoties pa virtuves logu,
mazliet jūras un ļoti agra saullēkta
un šitas mans visumīļākais ūdens. Sēlijā.
Dzēsts profils
24. nov 2010. 10:08Šitas jau nav tukšums! Šitas jau nav- kad nekā nav. Feina tā "acu bolīšana"- košumu košums
Redz, tagad arī es te pasēžu kā pie milzu akvārija stikla sienas un priecājos. Vēroju. Tās zivEs un pingvīni taču tāpat kā cilvēki- pa SAVĒJO kopiņām grupējas Un tusiņus rīko. Bet tai, kas viena, tai šorīt buču iedot gribas. Lai arī šai smaids acīs un lūpu kaktiņos iezogas
Bet ar to ledu- štrunts tak tās sīkās grumbiņas. Nu, gadās- paklūpam... Ai, bet tas jau pārejoši- katrs puns savējais. Arī tas puns pierē un apdauzītais dupucis cilvēku veido.
Svarīgākais- lai tajā slidojumā mēs nebūtu vieni, un tad, kad krītam- vienmēr ir roka, kas pretī pasniedzas
Dzēsts profils
24. nov 2010. 09:55feinas bildes.